Fīl da madžik!
Vēl 17. gadsimtā ļaudis ticēja, ka apģērbs pasargā valkātāju no visa ļauna. Man, velkot seno tērpu, arī liekas, ka tas pasargā. Pirmkārt jau senā tērpa vilkšana ir sarežģītāka un ilgāka nekā vienkārši uzvilkt zeķes un džemperi. Ģērbšanās liekas kā rituāls- sietavas uztīt kārtu pa kārtai katrai kājai pretējā virzienā prom no sevis, celaiņu, saktu nospraušana, veids, kā apsiet un sasiet jostu, galvasauts, kas.. ai jūs nesapratīsiet. Protams, rotas, kas ir smukumam un aizsardzībai bla bla bla. Joks ir tas, ka velkot un valkājot seno apģērbu es to visu rituālu un maģiju ļoti jūtu, bet šodienas drēbes velkot, nē. Mūsdienās uzmet tās Gucci grīdaslupatas ar komiksu apdruku un staigā.

*
Reku arī ilustrācija ar bārdainu tanti un dusmīgu mākonīti -->



Baigi lielā bilde kaut kāda :/ Negribēju tik lielu.