kjiegjels ([info]kjiegjels) rakstīja,
@ 2008-08-23 22:13:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Negro ir nomiris.

*
Kad reizēm uznāk kaut kāda ilgāka bezcerība un eksistences kompleksi, klāt nāk cilvēki, kurus tikai pavirši pazīstu, bet ļoti cienu un kuri mani iedvesmo, spiež roku un sāk stāstīt, cik ļoti viņi mani ciena un, ka es viņus iedvesmoju (to pašu, ko es viņiem gribētu teikt, tikai parasti neeju mazpazīstamiem klāt un nerunāju tādas lietas). Tā apgrieztā iedvesmošana, cieņa un, ka tas vienmēr ir noticis, kad man ir pagrimums, liekas dīvaini. Bieži par to esmu domājis. Kaut kāda mijiedarbība. Nezinu.


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?