Ēst!
... Cilvēki, kurus mīlu.

Vot, sūdi rallā.

*
Jāizvelk dzīvība līdz algasdienai. Visas zāles jau gandrīz beigušās (dažas jau pavisam kaputt, un šis fakts draud mani pārvērst par gulošu un gārdzošu maisu). Gribu baroties no baterijām- tāpat pēdējā pusgada debīlais režīms mani pārvērtis par neko nerubošu robotu. Nekā vairs no dzīva cilvēka- tad kāda velna pēc vēderā būtu jābāž desa...

*
B... Tā reklāma avīzē "kur palikušas visas ogas?" ar raudošiem putniņiem sirdi rauj ārā. Nepirkšu "Zilonīti", negribu ēst putniņiem atņemtas ogas. Pa nakti oomes mazdārziņā ienāk čalis un, kamēr putniņi kokos normāli čuč (noteikti arī laiž siekalu no knābīša, citam salā tek puņķis), viņš apsaldētiem, notetovētiem, nopīpētiem dzelteniem pirkstiem un no krūmu ērkšķiem nevairoties, negausīgi rauj ogas un bāž apdrukātā polietilēna maisā (tirgū 20 sant laikam- ak šī inflācija, bļe).
Vot, fiziķi, smagākas (tātad dārgākas) ir sasalušas vai atsaldētas ogas?
Pēc tam putniņi tā kā atsaldēti meklē uz ielām maizīti. Un ir svarā kritušies.