Šodien protams (par spīti vakardienas nostājai) piecēlos, ārstējos, paraktīju līgumus un zīmēju. Tantes man darbā prasīja, vai manējie ir autorraidījumi (par tādiem maksā vairāk), es teicu, ka tiešām nezinu un tas man nekad nebija ienācis prātā. Tantēm uzreiz TĀĀĀDI ģīmji ar izbrīnu, nicinājumu un visiem citiem sūdiem iekšā. Kā varot strādāt, ja nezin, cik par to saņem un vai par to vispār kaut ko saņem. Viņas ar tādu cītīgo savam priekam strādājošu jaunatni vairs negribēja runāt. MUAHAHAHA. Kā režīms samaitājis no skata labus cilvēkus. Haha :D
Stāvot pieturā, skatlogā sevi sajaucu ar kaut kādu tanti un acumirklī nodomāju:" Čo za fak??! Kas man ar matiem?!" :D

*
Nezinu, vai man un apkārtējiem būtu vieglāk/ grūtāk dzīvot, ja es nebūtu egoiste. Viena bāba klupa krāgā, kā es tā varu dzīvot un, pašai neapzinoties, citiem darīt pāri. Nezinu, man tas īpaši netraucē. Ja viņai traucē, lai tin makšķeres.

*
Bļēēēē, bračkas, ko es bez jums.

*
Atradu vienu galu- iespraudu. Atradu otru galu- iespraudu. Kompis barojas.