Vitamīni un vielas.
Derētu kāds vitamīns, lai varētu paspēt šito darbu izdrīties laikā (joks- spoks, protams). Visi, kam jāpaspēj ātri padzīvot un padarīties, lietotos un dzīvotu starā un pārsteidzoši produktīvi līdz slavenajiem 27iem, kad gadās tādi stiprie lietojamie un pārlietojas. Man arī vienreiz gadījās kārtīgs debīlais (vitamīns), no kura nebija nekāda efekta, tāpēc paņēmu iekšā pusotru devu un vakara gaitā vēl vienu, pēc tam visa nākamā nedēļa bija TĀĀDA NĀĀVE, sirds vienkārši bija uz nosprāgšanas robežas un nāca ciemos rūķīši, tapetēs dejoja lauva un cauri istabai pilnā tempā ar milzīgu troksni drāzās vilciens tieši man pāri (halucinācijas athodos nedēļas garumā- wtf). Tad man bija 18 vai 19. Katrā ziņā tas ir jāpiedzīvo un jāpakarājas uz nāves robežas (pirmās athodu diennaktis bija zombijgulējums ar aizvērtām acīm (bet neaizmigums, protams)un niecīga doma, ka es esmu gultā (mana galva, jo pārējie locekļi netika piefiksēti) un ka tūlīt pazaudēšu to sīko apziņu un nosprāgšu), lai varētu klausīties Dženisu Džoplinu vai kādu citu no tiem vielas ar karoti no burkas ēdušajiem un pēc tam nomirušajiem, domās sist viņai uz pleca, grozīt galvu un teikt :"Have been there, have been there." Ak, jaunība.