Labvakar nakts ziņās.
Spānijas dienvidi... mmmm...
Ir grūti izturēt Vienīgāģimeneslocekļakuršmannavnodarījisneskrambiņas un Vienīgācilvēkakurširpaliciskautcikmans ilgo augšanu Vakareirõpas zemēs. Spriedze vai kas tamlīdzīgs. Es kā kaut kādā 21. gadsimta troļļu pasakā aiz pēdām pie veļasšņores izžauts bērns jūtu, kā mana dirsiņa lēēēnāāāāām slīd ārā no zeķubiksiņām un galviņa pamazītēm tuvojas zemei. Tā lēnītēm, lēēēēēēnīīīīīīītēēēēēēm. Gar acīm jau metas melns un galva liekas tūlīt plīsīs (un kā parasti tas "tūlīt" nekad nenotiek tūlīt, bet ievelkas ilgi, ilgi). Es jau nenokritīšu, bet tā spriedze liek aurot, lai bračka nāk un glābj, lai būtu miers, lai zinātu, ka viņš ir aizsniedzams un tepatiņās. Tad nebūtu tik vienīgi, nesaprotoši un tizli. ZE TIZL OF MAI LAIF. ZE TIZL FOREVER.
AI EM ZE TIZL.
Biksiņās kaka.