Paciņa kliju- un jau esmu pati māte (the mother).
Vienmēr ir gribējies ar visiem jutekļiem uzsūkt krēslainu vasaras pļavu ar lakstīgalām un griezēm kaktos, mitru melnzemi un sūnas, saulē sakarsušu priežu mežu un visus citus jaukākos dabas jaukumus. Vakar sāku ēst klijas un -voila!- ar reibinošu deguna dobuma ekstāzi svaigi izžuvuša siena pilns šķūnis manī iesūcas un riņķo asinīs- un acumirklī ESMU MĀTE DABA.

Vēl nav beidzies viens kakts, kur jau sākas pļavas the otrs, vēl nav dolbījumā izsmaržots viens siena šķūnis, kad jau rēgojas grēdām piebāzts otrs. Vasara knapi beigusies, un aiz stērbelēm čurainiem ievziediem velkas jau nākamā.