Dzīvīgi.
Eh, tad jau līdz tam karam nav jēgas krāt naudu tabletam vai kādiem citiem ilgstošas attīstības līdzekļiem, drīzāk jāpērk sāls, konservi, guļammaiss un lidmašīnas biļete uz Kanādu vai Sibīriju.
Vai arī jāpāriet musulmanismā :D Vai arī jāuzkačā skili un jāizgaist uz 4 gadiem, vēl bonusā spējot izgaisināt arī kinderu, palīdzēt ģimenei un Amēlijai.
Naktī pamodos no šausmīga murga, kur uz liela kuģa bija kaut kāds sludinātājs, kuru visi ienīda un apsaukāja, bet es vienīgais nez kāpēc viņā "ar gariem zobiem" klausījos. Viņš teica, ka nāks NEKAS. Bija nakts, daudzi dzēra un ālējās, bet tad iestājās vispārējas šausmas, jo kā neredzams vilnis nāca kaut kāds VIŅŠ, kurš esot 10000000000000 00000 000000000000 0 00 reižu spēcīgāks sludinātājs, nekā tas, kurš uz tā kuģa sludināja, es ar kinderu paslēpos aiz kaut kāda kartona dievekļa, kamēr tas šausmu vilnis nāca pāri, kad šausma pārgāja, atkal iestājās miers un rīts, un visi mierīgi sāka lēnām notīties, jo citādi dirsā būšot, neviens dzīvs nepaliks, visa pasaule tiks aprīta, tas kuģis ir ļauns un tamlīdzīgi. Tam taram tarampampam, pēkšņi ieraudzīju, ka es un kinders esam palikuši pēdējie uz kuģa un tad sākās panika- meklēju kindera kurpītes, ātri skatījos, ko no mantām vajag savākt ĀĀAA, tūlīt būs dirsā (nē, ne jau ar kaut kādiem sprādzieniem, bet tā vienkārši un pilnīgi neizprotami un neparedzami KAUT KĀ būs dirsā, varbūt pat katrā pašā cilvēkā no iekšpuses uz āru tā dirsa sāktos), un tad es pamodos un pēc tam aiz šausmām nevarēju aizmigt līdz rītam.
Es gan par to karu nemaz nedomāju, līdz tagad jau trešo nakti pēc kārtas ir uznākuši tik briesmīgi un reāli murgi par to karu/ pasaules galu vai ko tur. Jā, un sākot no šīs nakts laikam pievērsīšos evakuācijas un izdzīvošanas plānam. Man jau tas tik ļoti nav vajadzīgs, bet gan kinderam sveiks un vesels es un man sveiks un vesels kinders.

*
Ā, es sapotējos pret ērcēm- Bruņinieku ielā 20 (par 14,50 Ls martā var sapotēties).