Pa šodienu ir sakrājies tāds kārtīgs pozitīvs emocionalais vājprāts (tas nozīmē apmēram, ka vienā dienā sakrājies kārtīgs blāķis saldu skumju un bla bla, nevis, ka jāņirdz par atvērtām skapīšdurtiņām), gribēju peintā uzzīmēt (to jau darīju) rudeni ar savām rudens krāsām, bet NAAAĀĀT, man šovakar iekšā ir tik daudz, ka nav pacietības ķimerēties. Paplosīšos ap senu gadsimtu lietu radīšanu, vismaz kas uz priekšu pakustēsies.
Ai, sūdi un muļķības, labi, ka man ir miegazāles, ja gribēšu šodien apstādināt radošos procesus. Šonakt, pardon.

Rudenz iz my aeroplane.