diplomātija
Dienā, kad esmu uzaicinājis pie sevis savu jauno, burvīgo draudzeni, māte, it kā garām ejot, piemin manu bijušo:"Zini, a. dāvātā puķe atkal skaisti zied." Kamōn..

Un vakar vakarā vēl pērle par to, ka viņa ir krievu tautības: "Likteņa ironija. Mūsu paaudze 50 gadus cieta.. [tālāk es apklusināju runu]"
Nu tak viņa, kas nekad neko nav ne teikusi, ne komentējusi. Vienmēr speciāli pat bāzusi acīs, ka viņa nekad neko neteiks un nekomentēs par manām dzīves izvēlēm. Taisni vai dusmas.