egoistiskā amatierpašanalīze
Reizēm brīnos par savām spējām. Varu 100% apgalvot, ka manī nav nekas īpašs, lai piesaistītu vairums meiteņu. Bet vēsture rāda to, ka ja ir kāda, kura tā tiešām, tiešām iekrīt acīs/sirdī/prātā, tad.. Tad kaut kas izdodas. Un tā, ka riktīgi ir gribēšana tieši to konkrēto meiteni iegūt, nemaz nav tik bieži izplatīts. Un parasti tās ir patiesi skaistas būtnes arī pēc vispārējiem pasaules standartiem (nu, uz mani gan nostrādā vēl visādi īpašie faktori, gribētos tā domāt). Un ir vieta pabrīnīties, jo šādos gadījumos man,izņemot vienu īpatnēju reizi, ir bijuši rezultāti attiecībā uz šādām meitenēm.
Te laikam pieslēdzas kaut kāds šarma paveids. Ikdienā tāds noteikti neeksistē. Bet,kad pienāk brīdis, tas ir klāt un nostrādā apbrīnojami veiksmīgi.. Neesmu pats izpratis šo fenomenu. Jo tas nav atkarīgs ne no izskata, ne kāda īpaši seksīga balss tenbra, ne materiālā statusa vai smalka pārvietošanās līdzekļa. Arī acis parasti pelēkzaļas ir; bārstīt komplimentus man mēreni riebjas.
Varbūt ka nostrādā tas, ka vairāk vai mazāk esmu dzīvojis visu mūžu vidē, kurā ir daudz vairāk sieviešu. Nu, tā, ka vairāk kontakta bijis. Varbut zemapziņa ir uzsūkusi kaut ko no tā, kas liekas svarīgs un saistošs viņām. Ej nu sazini.
Man ir teikts, ka esmu vecmodīgs un ka tas "paņem".Nezinu gan.

Nelaime tik tā, ka pēc šīs nošarmēšanas un iegūšanas stadijas tālāk sākas problēmas. īpašās spējas atslēdzas un sākas ikdiena. Pie tās gan man pašam vēl daudz un dikti jāpiestrādā nākamajā reizē, kad būs kāda īpašā būtne.