|
[23 Aug 2016|12:59pm] |
Bet bija tik daudz laba.
Jāiemācās krāt labās lietas, sajūtas, notikumus, to man nevar atņemt. Viss labais, kas ar mani noticis, esmu es.
|
|
|
[22 Aug 2016|06:46pm] |
Vēl joprojām nesaprotu, ko un vai vispār ko sadarīju. Jo tur, kur iesaistīti divi cilvēki, viens nevar sadarīt, ja vien otram nav pietiekami vienalga, lai to ļautu.
Un, ja otram ir pilnīgi vienalga, tad ko tur runāt par sadarīšanu vai nesadarīšanu.
Gribēju brīvu prātu, lai tiktu galā ar savu dzīvi.
Te nu ir mans brīvais prāts - kaut kā vientuļš, kaut kā nelaimīgs un pagaidām arī tā brīvība nemaz tā nemāj ar nēzdogu ap stūri.
Šodien vispār dīvaina pašsajūta. Pasaule kaut kur attālinās, šķiet, es visu vēroju no malas un manis te nemaz nav
|
|
|
[09 Aug 2016|12:28am] |
|
Kad iepīpēts un iedzerts, dzīve šķiet tik vienkārša un dzīvojama
|
|
|
[09 Jul 2016|11:08am] |
Kaut kāda neizdarītu vai nepareizi izdarītu lietu sajūta.
Laikam jau vienīgais, ar ko šo sajūtu ārstēt - ir beidzot palielināt savus apgriezienus, daudz strādāt un tikt pie rezultāta
|
|
|
[02 Jul 2016|11:37am] |
|
Šķiet, ka izgaisa mans jautrais periods, diezgan loģiski, bet diezgan skumīgi.
|
|
|
[27 Jun 2016|01:17am] |
|
Nezinu un nesaprotu, kas tas ir, bet tiiiiiik fakin labi. Tagad un šobrīd.
|
|
|
[14 Jun 2016|03:03pm] |
|
Šis kaut kā silti un mierīgi. Nez cik ilgi. Un nez vai vajag. Bet šobrīd tā klātesamīgi, bet neuzbāzīgi netraucējoši
|
|
|
[05 Jun 2016|01:43am] |
Un traki ir tas, ka pagājis jau laiks, bet nekas nav izdarīts. Šādi mans termiņš - 6 mēneši paies un nekas tā arī nenotiks.
Ok. Vienu nedēļu skrēju uz haltūru. Un patiesībā pirmo mēnesi pēc pamukšanas no darba es visu laiku vēmu, bet, bet, bet... Nu jau kādu laiku viss kārtībā, un no 6 viens jau ir pagājis
|
|
|
[01 Jun 2016|01:08am] |
Tā vietā, lai čakli pārstrādātu haltūru, aizgāju uz teātri un tad uz vienu aliņu siltajā vakarā.
Lūk, kur ar tādu apzinības līmeni apveltītam lai haltūras, ienākumi un viss no tā izrietošais???
|
|
|
[30 May 2016|04:05pm] |
Šodien ir tāda diena, kad gribas apķert sevi un sarauties mazā, mazā kamolā. Tik ļoti viss šķiet nepareizi, ar mani pašu priekšgalā. Liekas, ka dzīve ir nodzīvota, ne pārāk veiksmīgi pietam, un ka nekā labāka jau nebūs. Un visu dienu jāskaita mana mantra: fakfakfakfakfakfakfakfakfakfakfakfakfak.
Un nelīdz labais laiks. Un negribas arī līst no mājas, jo kamolam bail no cilvēkiem. Sēžu uz balkona, jūtos mazliet ārpus sava istabas bardaka, pavisam mazliet malā arī no sava dzīves bardaka. Bet no tās savas mantras vaļā netieku: fakfakfakfakfakfakfakfakfak.
Kā lai sajūtas dzīvs un dzīvelīgs???
|
|
|
[22 May 2016|09:25pm] |
|
Tik daudz aktivitāšu ziemas nīkulīgumu neatstājušajā ķermenītī liek man tagad stīvi kustēt pa māju kā vecam babulim
|
|
|
[15 Apr 2016|02:06pm] |
|
Diena, kad nekas nepadodas
|
|
|
[24 Mar 2016|07:10pm] |
Beidzot sāku sajust sevī vienkāršu prieku par sīkumiem - par siltuma jausmu, par karakuģi, par to, ka dzīvoju skaistā vietā, ka varu tā pa savām kādreizējām saulaino dienu pastaigu takām aiziet līdz izstādei, skatoties, ko saule jaunu parāda ierastajos skatos, saulrietā pastkartīšskatos iet uz mājām. Tāds prieka iedīglis iekšās, sen neredzēts, nejusts un vairs neatpazīts.
Tā kautķermeņa sajūta, ka esmu vien gaļas blāķis, bez emocijām, domām un sevis, tā ir visbezcerīgākā. Ka esmu mehāniski pieslēgts pie kaut kādiem mehānismiem ikdienas darbību veikšanai, bet manis tur iekšā nav nemaz.
Un nezinu - es tik tiešām eksistēju tikai saulē un siltumā, vai arī mazliet sāku atjēgties. Vai arī šis tik tāds kautķermeņa refleksiņš, kas rīt jau būs pazudis.
|
|
|
[26 Feb 2016|09:02pm] |
Kad palieku darbā pēc darba laika beigām, tad saprotu, ka, protams, nekāda mīla pret darba profilu nav, bet mierīgi varētu to bakstīt, savu žēlo kapeiku pelnot.
Tas, kas riebj un dzen izmisumā, ir tā Jezga apkārt.
Principā to visu varētu darīt bez Jezgas, vismaz mani atstājot ārpus tās.
Bet kaut kāpēc 85% cilvēku uzskata, ka tieši tajā Jezgā ir tā sāls.
|
|
|
[12 Feb 2016|02:54am] |
Man jau ziemas pilnīgi bija pieticis un pavasara sākumam, manuprāt, pats labums. Bet, ko nu liegt, galīgs smukums ārā šonakt, iekšpagalms vispār pēc ziemas pasakas
Tāds bezvēja mieriņš
|
|
|
[07 Sep 2015|03:04pm] |
Iekšā trauksme un nelaimīgums.
Un es nesaprotu, kāpēc.
|
|
|
[06 Sep 2015|08:38pm] |
|
Kas tā par nerimtīgi klātstāvošo nelabo dūšiņu, ko?
|
|
|
[10 Aug 2015|02:59am] |
Nez kāpēc šķiet, ka, ja neaiziešu gulēt, tad nepienāks rīts, un nebūs jāceļas, lai sāktu atkal 5 bezgalīgu dienu beigšanās gaidīšanu.
No vienas puses, tas ir kas pozitīvs un sen nebijis, rušināties līdz 3 naktī bez bezfilmas miega. Un arī stīvās šausmas par dabanedēļas sākumu trulās apātijas vietā, ir pilnīgi vai ar vīna glāzi atzīmejams notikums. Jo staigājošā dārzeņa stadija ir visnetīkamākā no visām stadijām, diemžēl visilgstošākā un biežākā.
Paldies Stradiņiem un darbam, kas uz turieni aiztrieca.
Un jā, es sajūtos kā pamazām atrokas kkur dziļi apslēptā es. Kkas smacējošs un smags paliek plānāks.
Bet.
Šausmas tomer ir un paliek šausmas. Un ir traki, ka tas jāsauc par labu notikumu dzīvē
|
|
|
[22 Jul 2015|12:00am] |
|
Izgāzeņu diena
|
|
|
[20 Jul 2015|04:12pm] |
- Vai esat dzemdējusi?
- Nē
- Vai to domājiet darīt?
- Nē
- Kāpēc? Būtu jau laiks
- Varbūt tāpēc, ka ar EUR 600 algu nevaru atļauties viena izaudzināt bērnu, kurš dabūts gadījuma sakaros
- Vai, cik skaisti Jūs atbildējāt!
Nu, ja skaisti, tad skaisti.
Pēdējā laikā vairs nesaprotu, kas ir skaisti, kas neskaisti
|
|