|
[19 Jul 2015|11:47pm] |
Un tas šonedēļas prikoliņš. Nez. Vistuvākais varētu būt, ka kāds bez muzikālās dzirdes un ar baisu balsi būtu saņēmies uzsvemties uz skatuves un publiski uzstāties. Var jau to uzskatīt par drosmi.
Bet es to sauktu pavisam citā vārdā
|
|
|
[17 Jun 2015|03:33pm] |
Pēc lielās slodzes veiksmīgā nobeiguma eiforijas tomēr pārgurums ir mani dadzinis un ar vienu sitienu iegrūdis bezspēka vārtos, kuros nu kūļājos un netieku ne no vietas, neatrodot ne spēku, ne jēgu dzīvot tālāk.
Pieturmietiņus gribu redzēt, uz kuriem parāpot tālāk
|
|
|
[09 May 2015|11:21am] |
Es tiešām nezinu, ko savā dzīvē var izdarīt cilvēks, kam 20 dienas mēnesī sāp galva. Bet es zinu, ko viņš grib izdarīt, kad stipras galvassāpes turpinās 4.diennakti.
Un man traki žēl savu aknu.
Lai gan nepalīdz nevienas tabletes, bet mazliet atvieglo.
Bet jūtos bezspēcīga
|
|
|
[15 Mar 2015|07:33pm] |
Trakākais manā šobrīdējā situācijā ir tas, ka pat nemāku par to izteikties. Verbāli es kā iesūnojusi plate maļu un maļu vienus un tos pašus teikumus, krizdama uz nerviem tiem dažiem, kas ar mani vēl runā, un likdama tiem no sevis novērsties. Bet neko nepateikdama. Visu savu haosu un putru maļot un maļot vien savās smadzenēs, saprotot, ka tas viss varbūt ir aizsargmehānisms, jo strukturēts un skaidrs skatījms varbūt arī ir pēdējais, kas vajadzīgs, lai neiestingtu pats savās šausmās.
Jā. Un rakstīt vispār vairs nemāku. Varbūt tas tamdēļ, ka nelasu. Vairs nemāku pat to īso baudas brīdi sev sagādāt, kā dažas stundas aizmirst pasauli un ierakties kādā grāmatā ar kafijas krūzi rokās.
|
|
|
[14 Mar 2015|08:41pm] |
Ar šo brīdi apsolos ne tikai slēpt vecumu, bet klaji uzrādīt nepareizu.
Man suņu patversmē iedeva suni-pensionāru. Bet man, birojā visu nedēļu nosēdējušam, gribējās kustēt un izkustēt. Bet sanāca tāds - nu, lūūūūūūūdzu, pakusties, nu, tiešām, tiešām, atpakaļ man tevi būs jānes???
Bet tad man aizdeva biškuc citu, kurš mani izskraidināja mazliet.
Un vispār - saule atgriež dzīvību arī galīgi mirušos kaulos. To es par tiem saviem - pensionāra kauliem.
|
|
|
[15 Jan 2015|12:52am] |
Tikai no manis atkarīgs, vai es smejos, vai raudu. Tikai no manis.
Ir jāsaprot, ka tās bēdīgās situācijas patiesībā ir ļoti smieklīgas.
|
|
|
[04 Jan 2015|01:11am] |
Man ir dažādi emocionāli šļurīgie stāvokļi.
Ir, kad zinu, man vajag palikt vienam, savākties, raudāt, ārdīties, dejot, sarakstīt sarakstus, sastādīt plānus, salikt savu galvu, kas izšķīdusi mazos gabalos pa visu Visumu sīkos gabalos, pa vienam vien atpakaļ. Es šaubos, vai tas sanāk, man šķiet, ka katru reizi kāds gabals kaut kur izpaliek, tāpēc kļūstu dīvaināks un dīvaināks.
Un ir, kad zinu, ka nevar būt ļaunāka varianta par palikšanu vienam, ka es to nedrīkstu, ka vienalga kur, tikai ne vienam.
|
|
|
[01 Jan 2015|04:30pm] |
Viskijs, rums, šampanietis tika dzerts, zāle pīpēta, salūts miglā redzēts, dejots iets.
Kaut kā tas jaunais ir sagaidīts
|
|
|
[29 Dec 2014|11:59pm] |
|
ak šī nevainīgi mānīgā sajūta, ka gribas uzēst. tūlīt tiek atalgota ar virtuves nažu komplektu vēderā
|
|
|
[09 Dec 2014|10:59pm] |
Jēz, biju ieguvusi mieru. Kur pazuda?
Šis ir destruktīvs nemiers. Nevajag.
|
|
|
[02 Dec 2014|11:16pm] |
Vai es esmu slikts cilvēks, ja negribu kontaktēties ar tiem, ar ko negribu kontaktēties, ar kuriem uzturēts kontakts atņem man enerģiju. Es vienkārši neceļu telefonu. Jo es taču nevaru izskaidrot, kāpēc es pēc 5 minūšu telefonsarunas jūtos izžmiegts, saguris un nelaimīgāks kā pirms. Lai gan - nekas jau tur tāds. Bet cilvēks tik ļoti savādāks. Tik ļoti man vajag ar 10 vārdiem paskaidrot katru savu vārdu. Tas tik ļoti nogurdina. Un cilvēks priecīgs, ka palicis mundrāks pēc sarunas. Nu, labi viņam. Bet es jūtos sašļucis. Un nemāku to izskaidrot. Bet tagad, kad strādāju, kad par maz guļu, manu enerģiju man vajag pašam ļoti, ļoti.
Man jau liekas, ļoti atšķirīgiem cilvēkiem nevajag kontaktēties.
Bet. Kā gan ar vienu pasākumu saistīti paziņas var vienā vakarā viens pēc otra zvanīt ar 3 min. starpību, to gan nesaprotu. Jo pasākums sen beidzies. Un neviens tur savstarpēji nekontaktējas un nekad nav kontaktējies.
|
|
|
[23 Nov 2014|02:13am] |
|
Tiklīdz atsāk ēst, baigi sāp vēders, kad neēd gandrīz nemaz, tad nesāp un pašsajūta ar labāka. Bet kā lai tumšajā, aukstajā, agro rītu neizgulējušā periodā atmet to ēšanu?
|
|
|
[21 Nov 2014|11:16pm] |
|
Kas tas ir? Piektdiena, bet nav piektdiena
|
|
|
[21 Nov 2014|08:42pm] |
Vakar transportā bija Smaka, aizvakar transportā bija Smaka, Smaka jau ir iesēdusies degunā, arī kabinetā likās, ka Smaka. Mājupceļā apsēžos transportā, un jā, te nu viņa ir, atkal Smaka. Vienmēr es skatos un meklēju, KURŠ???? Bet nu, apkārtesošie izskatās pavisam normāli. Jau piemetās tramīgums, ka es pati vai - pēc 5dienu peregara, bezgalīga daudzuma izpīpētu cigarešu un mēnešiem nemazgātām drēbēm... Kad izkāpjot blekaussēdošajai meitenei, kur bijusi, kur ne, tieši man blakus apsēdās Smaka. Un vēl gribēja parunāties.
Ciest nevaru sabiedrisko transportu.
|
|
|
[17 Nov 2014|04:53am] |
Ir labi, ka ir cilvēki, kas mazliet saliek smadzenes vietā. Kaut kā, vismaz šobrīd, liekas, ka esmu ieraudzījusi atkal, kas ir būtisks, un kas nebūtisks. Un kādiem nevajadzīgiem sūdiem esmu veltījusi savu laiku, enerģiju un emocijas pēdējā periodā.
Kaut nu es šo atcerētos arī rīt un mestos darbos.
|
|
|
[13 Oct 2014|08:39pm] |
Bija pirmā diena jaunā darbā.
Pirms kuras kaķis centīgi ik pa 20 minūtēm nāca uzlikt savu vēderu man uz sejas. Kamēr aiz čupra netika izlikts ārā. Bet tad jau bija pus4. Un tad es sapratu, ka fiksi jāaizmieg. Un tad jau bija 4, un tad pus5. Un tad jau 7 un man jāceļas.
|
|
|
[08 Oct 2014|04:48pm] |
|
Ja es būtu elektrisks dzīvnieciņš, šis būtu tas brīdis, kad es pašatslēgtos no strāvas
|
|
|
[29 Sep 2014|07:15pm] |
Neēdu diezko jau 4to dienu, dzeru ūdeni, kafiju, rumu, un cenšos pieņemt visādus lēmumus par savu dzīvi. Kaut kāpēc šķiet, ka novārdzināts organisms ir drosmīgāks un loģiskāks. Pīpētu vēl pīpējamo, ja man tāds būtu.
Esmu laikam pazaudējusi dibenu, bikses krīt nost, bet tie lēmumi, tie lēmumi. Krīt nost ar tām biksēm
|
|
|
[28 Sep 2014|05:22pm] |
cik vakar par visu besis, tik šodien pofig
bet ne jau risinājums izdomāts, vienkārši laikam jau sagurums no besīšanās
|
|
|
[22 Sep 2014|11:27pm] |
|
Tik tiešām ir pienācis sildītāja laiks, tik nav ne jausmas, kur tas ir zudis dzīvokļa plašumos, šaurumos. Sen nav redzēts
|
|