bet zini cilvēki - čakarētāji nemainās. par to es ilgi domāju (visām tām 2.iespējām vai "īstā" cilvēka atrašanas brīnumiem utt) un tomēr nospriedu, ka sirds dziļumos cilvēks nemainās. varbūt pēc kāda laika pieaug saprātā, kad atklāj, ka piem. stabilas attiecības un ģimene ir diezgan svarīgi elementi sakarīgai eksistēšanai, tomēr "sūds tomēr paliek sūds un nekļūst par pīrādziņu".


ar to es gribu teikt, ka nevajag ļauties kaut kam tādam, kas būtu pelnījis ar lāpstu pa seju.