"Tālab tad studenti mācās gan kafejnīcās, gan teātrī, gan Luksemburgas dārza alejās, gan pie grizetēm, itin visur, pat universitē, tikai ne savā drausmīgajā istabā - drausmīgā, ja runa ir par mācīšanos, burvīgā, ja tajā tērzē un pīpē."

*izcēlums mans. Pat!

...gadaas arii taa, ka sapnjoju, varbuut, varbuut murgoju, dazhkaart runaaju miegaa.
Un luuk, ko man raada, kas man raadaas -
Torms pie manis, uz diivaana seezhot klusi un mieriigi ada shalliiti, uzmetot man ik pa briidim neizpratnes pilnu skatienu, jo es savukaart nemieriigi kliistu pa maajaam nekur nerodot miera - man gribas adiit! Un noskanjojums taads, ka vajag, notikti kaut ko dariit, vienalga ko, nee, kaut ko aizraujoshu, interesantu un noderiigu, bet nekur nav vietas un nekas neshkjiet gana labs. Taa dazhkaart gadaas.
Jaa, un veel zivis neliek mieru sapnjos. Bet tas nu taa - visnotalj jauki dziivojas. Man ir iesmeereeta viena emo zivs - maza, melna un visu laiku seezh stuurii. Un ir lielaa negantaa un ir mazaa zhiperiigaa, bet labi, par to citreiz.