| |
[8. Sep 2008|20:42] |
šodien, tātad, atbraucām līdz mājai, iebāzām braucamo kambarī, un tad es teicu, ka man tā kā jāaiziet līdz veikalam.
veikalā es nopirku tikai vienu lietu - malto gaļu.
pie kases atteicos no maisiņa, teicu, ka būs labi tāpat. viņa man tomēr mēģināja to iesmērēt, un teica, ka esot jau iesitusi čekā, bet es paliku nelokāms, un sacīju, ka lai tak liekas mierā, d'rn.
un tad es to gaļu nesu - garām kaimiņu mājām, garām bērnu dārzam, garām divām sirmām frizētām kundzītēm, garām tam skaistajam kondomīnijam, kurā ir gan tenisa korti, gan piscina, pasveicināju to dāmu iekš tintoria iepretim misenēm, viņa naski gludināja glītus kreklus, trīs nelielas bengālietes ar trim sīkiem pekiniešiem aplūkoja mani un manu peace of meet, es viņām laipni uzsmaidīju, un tad jau arī bija klāt mūsmājas.
vārdsakot kotletes necepu, jo kā jau te daži min, vīriešcilvēks tradīciju nevelk, bet nododas eksperimentiem. pagatavoju, tātad, chili con carne saskaņā ar recepti, ko izlasīju uz vienā amīšu veikalā pagādāta garšvielu mikšļa paciņas. ērmotā kārtā mājās netrūka pilnīgi nekā no receptē minētajām sastāvdaļām, un pēc visa spriežot sanāca pareizi. man katrā ziņā garšoja, un meitenes arī nesūdzējās. klāt dzēru austriešu kviešu alu, jo pie vīna ķerties tīri vai nekošers. turklāt mēs ar kvkznu (wu ir pārāk maiga būtne tik asam piedzīvojumam) beidzot ievērtējām pirmos piparus, kas koši sarkani lakstos plīvo uz balkona. noplūcām un sakapājām pa pākstij uz personu.
tagad dzeru otru alu, šitas tāds angļu ale tipa brūvējums, pilnīgi cita disciplīna.
un naktī droši vien baisi gribēsies dzert. |
|
|
| Comments: |
demonstratīvi, varētu pat teikt. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}