nē, nav! tomēr taisnības labad, otrās pakāpes brālēns bija pirmais, ar ko esmu bučojusies. tiktāl viss ikdienišķi, bet kas atzīmējami - mums bija septiņi gadi. (un tā bij tāda nopietna bučošanās, visas dienas garumā, atmūkot no citiem vislaiku aiz kādiem krūmiem un lieveņiem, iespējams, ar mēli un visu. kad vakarā braucām prom, pieaugušajiem jau tas bija nācis ausīs un es atceros, ka tiku mašīnā vilkta uz zoba)