galvenais ir turēties kopā ar tūristu grupām un gidiem un neatiet no galvenajām ielām - tad autentisks un lielisks ēdiens palekdamies būs mutē.
Vairs jau neatceros kurā Grieķijas saliņā ar mopēdiem braucām pa kalnu ceļiem ēst vakariņas. Mazā ciemata zem kokiem saklāti galdi ar rūtainām galda drānām. Nekādas izkārtnes, nekādas ēdienkartes. Ieej virtuvē, paskaties, ko ģimenīte sabrūvējusi, izvēlies un ēd. Pats namatēvs piesēž papļāpāt un brīnās, ka Latvijā ir dzintars. Tiek uzsaukta krūka vīna...nu tā pa smuko