Comments: |
..izlasīju vairākas reizes, lai saprastu, vai man pilnīgākas izpratnes vārdā nevajadzētu lūgt Tev "izraut" no rakstīto vārdu krājumu lādes vēl kādu ierakstu. Tagad man ir tikai viens jautājums - ar Tevi patiešām viss ir/bija kārtībā? Vnk pirmais, ko es parasti iedomājos, satiekoties ar vīriešiem jebkuros apstākļos, ir par viņiem kā par potenciālajiem gultas partneriem, ko atkarībā no vēlmes un situācijas arī cenšos izmantot. Ņemot vērā, ka sievietēm, balstoties uz stereotipiem, tā vēlme tomēr ir mazāka - nu, kā Tev, pie velna, tas tā ir izdevies?..
man toreiz bija depresija, es par visām varēm mēģināju mīlēt savu likteni (un šī procedūra paredz askēzi praksē, kā arī ticību tam, ka savu mūžu tu pavadi kā vientuļa sala) un uz pasauli es raudzījos tikai un vienīgi intelektuāli. kad tas viss reiz beidzās, es protams uz savas ādas izbaudīju, ko nozīmē gētes teksts 'cik pelēka ir teorija, tik mūžam zaļš ir dzīves koks'. bet sākās tas viss toreiz šādi: http://klab.lv/users/kinskis/23152.html
..nu, tagad es esmu Tavā vietā, ja neskaita pilnīgu askēzi praksē un raudzīšanos uz pasauli caur intelekta prizmu. Tikai nepārproti, bet man prieks, ka iedevi palasīt šos ierakstus. Vnk dažkārt šķiet, ka dari kaut ko nepareizi, cenšoties kādu laiku izvairīties no sabiedrības un dzīvot divvientulībā ar sevi. It sevišķi, kad satiecies ar draugiem, kuri stāsta par pabeigtām studijām, jauniegūtiem prestižiem darbiem, iepazītiem cilvēkiem iz smalkākās sabiedrības un saviem plāniem attiecībā uz iestūrēšanu laulību ostā. Tajā brīdī centies sevi pārliecināt, ka tas ir viņu ceļš, viņu izvēle un ka Tev tas viss tiks vēlāk. Nu, pēc tam, kad tiksi skaidrībā, ko pats īsti vēlies un gribi, jo sajūta, ka joprojām mēģini kaut ko darīt tikai tāpēc, ka tā ir pieņemts vai ka tā dara citi, tā vnk nepāriet.. P.S. & iespējams arī nepāries:D
nu, bija tā, ka reiz man tas viss tā noriebās, ka bija divi risinājumi, vai nu iet līdz galam, vai ļauties pasaulīgiem vilinājumiem. un man šķita, ka pasaulē es vēl daudz ko neesmu redzējis un tāpat es neesmu izmantojis ne nieka no tām iespējām, kurs man dotas. t.i., pat ja tā pasaule man sagādātu vilšanos, tad to līdz galam iešanu es būtu paveicis uz labo cerību raga. tieši, nepārnesti, fiziski un galīgi. bet te nu es esmu. te un tagad.
..ai, gribi teikt, ka biji gatavs kļūt par mūku? Tas man liekas pavisam absurdi - tā ir sevis mocīšana kaut kā vārdā, kas nevienam labu nedod, it sevišķi pašam upurim. Man daudz pievilcīgas šķiet tās leģendas par vientuļniekiem, kas aiziet no sabiedrības lai dzīvotu pilnīgā izolētībā (nē, es neesmu lasījusi Zaratustru:D). Tāda atteikšanās no visa, manuprāt, ir daudz patiesāka, jo balstās nevis uz kalpošanu kaut kam, bet gan uz attieksmi pašam pret sevi un savu vietu dabā. Es ceru, ka reiz es pati saņemšos uz šādu soli - tā teikt, pamest visu, lai nomirtu kā dabas bērns nekurienes vidū, prom no visa un visiem..
redzi, ja būtu tādi klosteri brīvdomātājiem, tad tādā es moš arī būtu gājis par mūku. bet tā = es patiešām neesmu pietiekami reliģiozs. nē, nepavisam. doma bija par gaismas izslēgšanu, jo dzīvi es toreiz nemīlēju. ja nu vienīgi man vēl kaut kā tā pārējā pasaule šķita kā pēdējā kristus kārdināšana. neredzējis āfriku, negribēju likties mierā.
..es Tev nosūtīju e-pastu:).. | |