|
11. Aug 2010|17:31 |
|
Ļoti mulsina atgadījumi, kad eju pa kādu no šaurajām, pusotram gājējam domātajām ietvēm un piepeši aiz muguras izdzirdu nervozu zvaniņa džinkstoņu. Skaidrs, ka automātiski lecu malā, mēģinādams ar muguru pieplakt pie tuvējās ēkas sienas, lai tik nervozais riteņbraucējs var tikt garām, tak vēl kādu laiku galvā niez doma, ka kaut kas līdz galam nav īsti pareizi šajā situācijā. |
|