personisks stāsts par rīgas vīniem |
[28. Feb 2010|10:14] |
|
|
|
Comments: |
| From: | up |
Date: | 28. Februāris 2010 - 13:07 |
---|
| | | (Link) |
|
mums nava taadas tradiicijas malkot vakarinaas viinu, ne tapeec, ka negarshotu, bet tapeec, ka shai pasaulee neorienteejamies un tas, ko parasti gadaas nopirkt tais pashos tevis apgaaniitajos lielveikalos nav garshiigs. nu un arii tapeec, ka peedeejaa laikaa vienmeer ir kaads, kas nevar dzert un otrs solidarizeejas. bet ne par to ir staasts. tas vienmeer ir iists paarsteigums, kad maajaas nonaakusi viina pudele izraadaas laba un tiesaam baudaama un mees muuzdien nosolaamies kaadreiz uztaisiit autotuuri pa veco europu un atgriezties ar pieklaajiigu kastu daudzumu baguzhniekaa, nu taa dzhastinam keisam, ko garazhaa, specaalaa skapiitii tureet un manjas palutinaat.
un shis ir tas pats staasts tikai citaa griezumaa, par ko es rakstiiju paaris dienas ieprieksh - par izveeles nabadziibu shajaa visuaugstaa aizmirstajaa kaktaa
jā, izlasīju. un tā arī ir, to labo ieceri apgādāt ļaudis ar labām štellēm pārmāc un nogalina grūti aptverama alkatība.
| From: | mamuts |
Date: | 28. Februāris 2010 - 13:32 |
---|
| | | (Link) |
|
Alkatību izraisa iedzimto stulbums: wot, nafig plēsties un gādāt šurp labu mantu un to tirgot par pieklājīgu naudu ar minimālu uzcenojumu, ja izpirks drausmīgu krutku par lētu naudu??? un nevienam prātā neienāks kaut kur pasūdzēties... | |