Comments: |
mēs bijām pilni apņēmības tikt uz astoņiem pie kristapa, tikai mājās gatavoto vakariņu sīkmanīgā knibināšana (pārmaiņas labad izdevās ļoti labas) uz gana izšķirīgu mirkli ievilkās. astoņos bijām tikuši vien līdz jaunajai ģertrūdei. bet pie kristapa nudien gribējās uzkavēties. pārgājām pat pāri tiltam pavērot tiešā tuvumā. manuprāt, vienīgais tāds metropoles mēroga darbs visā šajā festivālā.
| From: | blond |
Date: | 15. Novembris 2009 - 00:38 |
---|
| | | (Link) |
|
nu, ir jau arī ieguldīts daudz, prasti izsakoties, melnā darba. bet mani personīgi ne tik vien mērogs uzrunā, kā tas, ka K un Indānam vienmēr sanāk arī kaut kā pa emociju iebliezt.
jā. kur es to uzstādījumu/autorviedokli lasīju, neatceros. bet paaudzes jūtas un jūtīgumi goda vārds saņem. brīnišķīga iespēja pat tādu sīkumu, kā persōnīgo mūžu uztvert kā laikmetu.
| From: | blond |
Date: | 15. Novembris 2009 - 00:46 |
---|
| | | (Link) |
|
velns, es šodien atdzīvināju dažus gadus vecu žurnālu, un tagad nejēdzu laicīgi pārlogoties. nu, šā vai tā, tu esi arī tajā žurnālā man draugos, un es rakstīšu tur tikai zem atslēdziņas.
haha, es pamanīju. šorīt kādu stundu lasīju ierakstus no 2005. gada, kad manis šitajā cibā vēl nemaz nebija.
tas vispār tādam pēdējam posmam manos privātajos lasījumos bija bezgala pa tēmu.
| From: | skuka |
Date: | 15. Novembris 2009 - 00:58 |
---|
| | | (Link) |
|
pirms es atsāku rakstīt šo žurnālu, man nācās sev atbildēt, vai es gribu (vai es uzdrīkstos) atstāt visu to briesmīgi privāto un jēlo (tādā nozīmē, ka jūtīgo) dzīvi svešu cilvēku acīm redzamu. jo visi tie, kuri kādreiz lasīja, jau ir aizmirsuši. tie bija pilnīgi citi laiki, ko saprast patiešām var tikai tikai tie, kuri rakstīja tolaik. drusku parunājos ar sevi un nolēmu - lai paliek. tas būs godīgāk - ja jau es saku, ka gribu atklāti. pat ja tagad rakstīšu tikai par ēdienu vai nerakstīšu nemaz. vēsture:)
jā, man laiku pa laikam pat žēl tā 'toreiz', ko tā nolaidīgi esmu palaidis garām.
| From: | blond |
Date: | 15. Novembris 2009 - 00:42 |
---|
| | | (Link) |
|
Lai gan man patika vēk tā bumba pie arsenāla (drusku pietrūka tehniskas perfekcijas - proti, lai skatītājs justos pārliecināts, ka viņš redz tieši tik daudz un to, ko viņam pienākas redzēt). Un bija žēl Teslas skolnieku Vērmaņa parkā. Šādos darbos vienmēr tik nesamērīgi daudz atkarīgs no tehniskāms iespējām. Un tas nu atkal parāda, ka darbus nav jēgas būvēt kā tehnisko "tūlu" demonstrējumu. Jēgai, ziņai vai emocijai jābūt primārai.
man atkal tā arsenāla bumba šķita viens no vājākajiem objektiem. skaņceliņš trakoti banāls + vispār mēdzu būt bezgala piekasīgs priekšnesumu mākslām. tā vien šķita, ka man pašam bērnībā ar kādā mēslainē atrastām magnetofona lentām sanāca krutākas figūras. tiesa, var būt, ka bumbu aplūkojām dažādos laikos, un tās iekšējais saturs bija atšķirīgs. mēs tā ilgāk uzkavējāmies pie rīgas domes tajā galerijā, šķiet, tikai melanholiskā valša dēļ. nebijām to visā garumā klausījušies gadiem. operas fasāde arī tīri asprātīgi saprišināta. | |