|
[7. Sep 2009|16:33] |
šis nav ieraksts par ēšanu, kaut arī šajā pašā mirklī ēdu ķelmēnu r'maizes šķēles ar zivi no bundžas, kas tika pagādāta L veikalā via delle vigne nuove namu pudurī. vēl es lasu vienu senāku blogerblogu oranžā krāsā (der pa tēmu kopā ļoti labi). t.i., garšo pēc atmiņām.
vēl aizsapņojos, kā mans sapņu bērns stāstītu par sava tēva sapņu darbu; skolā, kā jau daždien, protams. skolotājs jautātu - saki, ko dara tavs tēvs? - Dzen. |
|
|
Comments: |
kad bundža bija izēsta, es to vispirms ieliku izlietnē. tad attapos - bet arī ne līdz galam, jo gandrīz izmetu to miskastē ar visu dakšu.
Labi, ka vēl nemēģināji atvērt ar pedāli! Ir bijuši aizsapņošanās gadījumi, atvainojos, tualetē
| From: | lennay |
Date: | 7. Septembris 2009 - 16:40 |
---|
| | | (Link) |
|
Atcerējos vienu Skaiļa stāstiņu, kas sākās ar dziļi līrisku ievadu par Dzīšanu. Kandžas, protams, kā pašās poētiskā ievada beigās tika atklāts.
ziedonim arī bija pasaka par dzīšanu.
Orandžā krāsā? Man rodas aizdomas, ser!
patiesi, tām ir pamats rasties!
veķeķē! un saki vēl, ka entuīcija nav ubjujuščaje silo.
starp citu, es no sirds atvainojos par kādu pēcpusdienu, kad īsti piedienīgi neapsveicinājos zināmajā ristorantē. bija kaut kāds daļējs diena-pirms-ielūza-griesti jeb mirstamstrīpiņas skoorbulis, pēcāk vien saspolēju, cik nelaipni tā.
man tā jušana nemaz tik smalka, acīmredzot, nav. nemaz i nemanīju neko nepiedienīgu. (no otras puses, varbūt šis ir mājiens, ka es pats nebiju diez ko laipns?) tas tik no apjukuma, mhm. | |