tvaika iela |
[28. Apr 2008|12:48] |
Ja viena slima sieviete, kurai nesen veikta operācija un kura jau vairāk kā gadu diezgan hroniski cieš no menopauzes izraisīta slikta garastāvokļa un citām kaitēm, uz manu (izteikti) laipnu vēstuli, kuru viņa saņēmusi cc, spēj atbildēt ar visnotaļ indīgi izpildītām norādēm, ko esmu izdarījis viņasprāt nepareizi (un tas skar to aktivitāšu posmu, kuru viņai pēc mana prāta jau vajadzēja būt īstenojušai, bet kas joprojām, kā izrādās karājas mārrutksviņusazin gaisā); Turklāt šī vēstule ir rezultāts ilgākam klusuma sprīdim, kuru pārtraukt nebija mans uzdevums, bet nu jau īso termiņu dēļ citādāk rīkoties nebija iespējams; Ja šīs sievietes misija ir manas aktivitātes atbalstīt nevis tēlot te man nez kādu priekšnieci (kas viņa patiešām nav);
Man viņu PIEBEIGT līdz galam, vai varbūt atvainoties?
P.s. Viņas meilu izlasīju šorīt, tiklīdz kā ierubīju kompi. Un nospriedu, ka pagaidīšu līdz pusdienlaikam, lai rakstot vāciņš nenokrīt. Pusdienlaiks pienācis, vāciņu rauj joprojām, kā vien iedomājos par štelli, uz kuru man tomēr būs jāsniedz atbilde... |
|
|
Comments: |
| From: | puuce |
Date: | 28. Aprīlis 2008 - 12:58 |
---|
| | | (Link) |
|
Es atvainotos. Varbūt viņai paliktu drusciņ labāk un varētu panākt puslīdz pieklājīgu rezultātu. Un neņemtu galvā - nav jau mūsu izvēlēti tie cilvēki, ar kuriem kopā strādājam.
es sirdī un makā (jo kašķa eskalēšana neko tāpat neuzlabos) jūtu to pašu. tikai ... nav rokās spēka.
moš jāpagaida līdz vakaram, varbūt paliks labāk.
| From: | puuce |
Date: | 28. Aprīlis 2008 - 13:43 |
---|
| | | (Link) |
|
Labāk līdz rītrītam. Man vakaros parasti darba nozīmība atkāpjas & tad es racionāli saprotu, ka darba jautājumiem ir nozīme tikai tiktāl, ciktāl tie ļauj dzīvi dzīvot skaisti, un ka tāpēc ir vērts saņemties un nepatīkamās darba lietas nokārtot, lai atkal var dzīvot skaisti:) Nu, tā kaut kā:)
nu tad piekritīšu arī otrreiz. paldies :) | |