|
[12. Apr 2009|00:01] |
te gan nav ar ko lepoties, bet kaķa spalvu vīkšķi svešās mājās mani mudina ātrāk tās atstāt. tur ir kaut kas fobijai līdzīgs, mani uz karstām pēdām sāk pārņemt šķaudītkāre, acis kļūst sārtas, pats kļūstu kašķīgs. tādējādi, kad uzzināju, ka māte savu kaķi, ko ļoti mīl un kuru saņēma dāvanā no mana nejēgas jaunākā brāļa, nelaiž tusēties pa virtuvi, biju gatavs viņu lieku reizi apskaut un teikt, cik gan tu esi prātīga. man ir bijuši nejauši matu sakārtojumi, kuru īsajos dzīves laikos kvkzns man teikusi, sabužini matus, citādāk tu pēc savas mammas izskaties. |
|
|
Comments: |
| From: | skuka |
Date: | 12. Aprīlis 2009 - 01:04 |
---|
| | | (Link) |
|
jā, interesants temats pētījumam - kāpēc neviens negrib izskatīties pēc savas mammas.
starp citu, es to atklāju salīdzinoši nesen, ka, sasodīts, es taču pēc mammas izskatos. līdz tam es nudien nevarēju saprast visus ļaudis, kas ko tādu apgalvoja. es pats ar šo atskārsmi vēl neesmu ticis skaidrībā, vai man tas patīk, vai nē, taču kvkznu tas biedē. tāpat kā mani mēdz biedēt tas, ka viņa mēdz uzvesties kā viņas māte.
pierakstām blociņā: punkts viens - alerģija ir kaut kas līdzīgs fobijai, punkts divi - kinska vizīte man nedraud nekad nekad /atviegloti uzelpo/
punkts viens: tā alerģija, esmu pārliecināts, ir tikai manis izdomāta. tb pats pamanos to eskalēt. punkts divi: ko lecies?
punkts viens: apbrīnojama pašiedvesma. punkts divi: kurš augstu šūpojas, tas lecīgi lecas.
nav tur nekādas pašiedvesmas, drīzāk disciplīnas trūkums. un otrkārt, tu pirmā te atviegloti uzelpo. tas kurš elpo otrais, neskaitās.
klau, nepūties. es taču ne par taviem dārgajiem te. man, __ pie brāļa ir bijis šos 4 gadus jānakšņo, kad esmu bijis rīgā. un viņi, lōģiski, izmēž kārtīgi māju, pirms mēs ierodamies, bet tas kaķis vienalga visu sakārto pa savam. tas esmu es, kas šito nespēj mierīgi menedžēt, ne jau kaķis, brālis vai kāds cits.
punkts trīs: ar kinski par kaķiem neironizēt :)
kad Kinskis nāk ciemos, kaķi jānoskuj :P | |