|
12. Apr 2009|00:01 |
te gan nav ar ko lepoties, bet kaķa spalvu vīkšķi svešās mājās mani mudina ātrāk tās atstāt. tur ir kaut kas fobijai līdzīgs, mani uz karstām pēdām sāk pārņemt šķaudītkāre, acis kļūst sārtas, pats kļūstu kašķīgs.
tādējādi, kad uzzināju, ka māte savu kaķi, ko ļoti mīl un kuru saņēma dāvanā no mana nejēgas jaunākā brāļa, nelaiž tusēties pa virtuvi, biju gatavs viņu lieku reizi apskaut un teikt, cik gan tu esi prātīga.
man ir bijuši nejauši matu sakārtojumi, kuru īsajos dzīves laikos kvkzns man teikusi, sabužini matus, citādāk tu pēc savas mammas izskaties. |
|