Asociācijas ir dīvaina padarīšana. Šo lasot, kā tāda atrauga uznāca gandrīz fizisks nelabums no teksta, kas lasīts pirms gandrīz desmit gadiem. Labu brīdi vajadzēja stāvēt pie plaukta, līdz izdomāju: Ammaniti/Brancaccio četrrocīgi rakstīts stāstiņš no savulaik slavenā krājuma "Gioventù cannibale". Visai nenozīmīga epizode par to, kā čalītis naktī pārlec pār Romas Zoo žogu un ar kāju iestrēgst maitas rumpī. "Umido e gelatinoso sulla caviglia. Quella cosa gli stava inzuppando i calzini." utt. Parasti neatceros sižetu pat pirms mēneša lasītām grāmatām, paštulkotajām aizmirstu varoņu vārdus, bet, re, visādas sajūtas pēkšņi uznirst.