es visu laiku pirmīt domāju, ka būtu jādodas uz kādu kaktu, kur vissirslikti, un cilvēki laužas elementārāko vajadzību vardā, sak' vismaz uz laiku dalīt ar viņiem viņu dzīves grūtības un smagmi - tur uz čadu, nigēriju, piemēram, gruziju postkara situācijā vai klusā okeāna salām pēc orkāna situācijā.
tagad, izrādās, pietiek atgriezties tēvzemē. drīzāk ja turpinātos treknie gadi, lūk, tas būtu iemesls iejūgties kaut par kopētāju un papīru šķirotāju pēdīgākajā no papīrsmērētāju kantoriem. pašapmierināto letiņu 4x4 formāta dzīvesziņa mani deprimē daudz vairāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Prasās atbildēt konebūt šeit BG vārdiem par tēvzemēm. Joks jau kāds, ka deprimējošā dzīvessziņa nekur nav palikusi, tā ir recidivējusies ārā kā Tasmānijas vells un jož pa marmorētajām grīdām, atstājot smilšu pļekas pastalās. Ja vien nav tā, ka Romas gados ir pietrūkusi tā sajūta, ka "manā pagalmā kretīni dejo/es vien stāvu un situ tiem takti" un ja nav tā, ka to gribas saukt par izaicinājumu un iespēju, ja gribas pārbaudīt savu iekšējo muskulatūru- tad kurš gan var no dzimtenes atrunāt un nav arī mandāta tāda.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ir arī tāds papildu apstāklis, ka tēvzeme šajā plānā nav paredzēta uz ilgu laiku. tik uz pāris gadiem, kā tam būtu jābūt saskaņā ar pieņemto ritmu.

(Reply to this) (Parent)