|
[21. Nov 2009|07:36] |
"Lappušu lappusēm gaudulīgais Cibiņš ar savu stenēšanu un pliekano vāvuļošanu bija mani mocījis, uzdzenot gandrīz fiziski sajūtamu nelabumu. Cibiņš man bija dziļi pretīgs radījums (starp citu, gluži tāpat kā, teiksim, nemitīgi ņaukstošais Skalbes kaķītis). Un – beidzot! – Cibiņš pagalam gan, stāstam beigas, krusts nost no kakla. Kā lai te neizjūt gandarījumu?"
j.kelpšs, literatūra un māksla latvijā 01.11.2001 http://berelis.wordpress.com/2001/11/01/juris-kelps-kapec-es-nelasu-latvieu-literaturu/ |
|
|
|
[21. Nov 2009|07:50] |
rīta dialogs ar wu, kura šajā agrajā stundā dzer tēju, piekož smalkmaizīti un taisās uz kādiem tur akadēmiskās kohēzijas seminārijiem:
k: klau, varbūt tu gribi olas? w: kur viņas ir? k: izkārtas pa logu. |
|
|
|
[21. Nov 2009|14:07] |
šī diena ir mani nolēmējusi, un maskavas uzniršana tēmu virspusē klāj savu lubjankasstail plašķi pār vitālajām tieksmēm pēc zaļa un sulīga dzīves koka. gribēju vēl pilsētā skriet, grābt un rīt to, kas galerijās un mūzejos un ko tak esmu jau gandrīz palaidis garām; uznācis kaut kāds vakars, ibio, un augstākais, spēšu aizvilkties pēc svaigām zivīm un mājās ar pudeli vīna iegrimt hokeja majā. vieni vienīgi zaudējumi. filmu arī nenoskatījos nevienu un, vo, vismaz desjatņikovu tūliņ uzlikšu paklausīties, kamēr stīvējos džīnās un šņorzābakos. |
|
|