|
21. Nov 2009|07:36 |
"Lappušu lappusēm gaudulīgais Cibiņš ar savu stenēšanu un pliekano vāvuļošanu bija mani mocījis, uzdzenot gandrīz fiziski sajūtamu nelabumu. Cibiņš man bija dziļi pretīgs radījums (starp citu, gluži tāpat kā, teiksim, nemitīgi ņaukstošais Skalbes kaķītis). Un – beidzot! – Cibiņš pagalam gan, stāstam beigas, krusts nost no kakla. Kā lai te neizjūt gandarījumu?"
j.kelpšs, literatūra un māksla latvijā 01.11.2001
http://berelis.wordpress.com/2001/11/01/juris-kelps-kapec-es-nelasu-latvieu-literaturu/ |
|