| tāks, kur ir manas burciņas un cita veida tukšā tara |
[21. Okt 2009|09:17] |
kā teiktu mans sencis savos spēka gados (mūsdienās viņš pārvērties par neliela izmēra sirmu, radikāli noskaņotu rūķi), viss ir zūds - īpaši šodien un īpaši izņemot šo te dienā.lv publicēto ziņu:
"Mājas apstākļos turpmāk varēs ražot 30 000 litru vīna un alus, un aptuveni 200 litru destilēto dzērienu, pirms tam saņemot akcizēto preču ražošanas atļauju un pašvaldības piekrišanu, paredz otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisijas sagatavotie grozījumi alkoholisko dzērienu aprites likumā izskatīšanai 2.lasījumā."
sākam kļūt civilizēti. īstās eiropas idejas un vērtības beidzot ņem virsroku!
-----------
(versija patosa uzsaucienam ieraksta beigās)
Beidzot radīta iespēja emigrēt valsts iekšienē!!! |
|
|
| |
[21. Okt 2009|09:26] |
|
papildu replika par manu senci. pirms diviem gadiem, kad no nepoles līča bijām agriezušies romā un datorā skatījāmies sabildēto materiālu, vienā brīdī viņš piecēlās kājās, atgāja nost no ekrāna un teica, zini, man vairs nepatīk fotografēties. paskaties, par kādu mazu mērkaķīti esmu pārvērties, un parādīja ar pirkstu uz vienu neliela auguma vīriņu zem kupli noaugušas pergolas kāda anacapri restorāna dārzā. pēc tam gan bilžu skatīšanos atsākām, un viņa noskaņojums manāmi uzlabojās pie vienas citas bildes. tajā mēs visi trīs sēdējām manā must-to-visit neapoles picērijā pie sulīgiem cepumiem un alus. mums ar fāteri bija 0.6, mammucim - 0.3. |
|
|
| |
[21. Okt 2009|19:38] |
šķiet,vienkārši nespēju par kaut ko tādu nerakstīt, ja jau esmu uzgaidīšanas režīmā pie datora, bet virtuvē notiek TĀDAS lietas. jomajo.
nu, tur ir tā, ka kvkzns brauc rīt uz budapeštu un šimvakaram nokomandēja cepeti. neko īpašu, cāļa cepeti. pis of kak, vārdsakot, cepets ierūmējās krāsnī, ka grab - ļoti vienkāršs tāds, ōda mīkstai un sulīgai gaļiņai, kas pati lec nost no kaula.
tad es pieķēros dārzājiem, ko mest cepetim sānos, kad tas būs nonācis uz šķīvja. sapakoju fōlijās karpelīšus ar rōzmarinu un pilienu olīveļļas, burkaņus tādā pat kompānijā, piparus bez nekā, galugalā arī ķiploka galvu ietinu spīdpapīrā, pirms tam sapilinājis tā šķirbās ultrāvērģino olīveļļu. pagājušas 10 minūtes un mājā sāk smaržot pēc pepperone al forno - tā ir tāda ļoti maiga un sulīga smarža. pēc tam pievienojas tāds kā baritons rozmarīna profūma viļņu veidolā. citkārt šī būtu noturēta par bezmaz basa partiju, bet ne šodien. jo pēdējais kā kāds pareizticīgs vīraks pievienojās ķiploks. ooooouuuummmm.
un tagad viss bliež cits caur citu.
manas iekšas, mīļie frēnz, ir apsaiddaun. līdz krāsns atvēršanai ca.20 minūtes.
st.c., vīns - 2006. gada Nero D'Avola no terre di ginestra sērijas (cantina calatrasi), 14%. šo mums atveda vienīgais līdz šim uzskaitītais ciemiņš no romas, tā ka nekāda īpašā stāsta te nav. kantējas pa trauku jau kādu stundu. smaržo labi, korķis teicams. |
|
|
| |
[21. Okt 2009|22:16] |
labi, ko tur vairs, atzīšos. agrāk ir bijis visādi. bet tagad ir tā. lienu iz skapja.
no visiem destilātiem man visvairāk garšo tieši grapa, un es pat būtu ar mieru meditēt kanalizācijas alā, kaut tik varētu iemācīties tādu izdzīt pats. grapa, aqua di vita ir sasodīts eliksīrs, ēters. tā ir mirklis pirms saldas dusēšanas pavēnī dziļi suģestīvā apcerē. tās autoriem noteikti ir pārdabiskas spējas, un ar šo dzīvi viņiem noslēgsies visa tā muļķīgā in-out-in-out reinkarnācijas štelle. pieņemsim, ka iepriekšējā dzīvē būšu bijis ubags neapolē, tad šoreiz varētu to visu aizfīrēt reiz līdz nimbu sološam galam. |
|
|