|
21. Okt 2009|19:38 |
šķiet,vienkārši nespēju par kaut ko tādu nerakstīt, ja jau esmu uzgaidīšanas režīmā pie datora, bet virtuvē notiek TĀDAS lietas. jomajo.
nu, tur ir tā, ka kvkzns brauc rīt uz budapeštu un šimvakaram nokomandēja cepeti. neko īpašu, cāļa cepeti. pis of kak, vārdsakot, cepets ierūmējās krāsnī, ka grab - ļoti vienkāršs tāds, ōda mīkstai un sulīgai gaļiņai, kas pati lec nost no kaula.
tad es pieķēros dārzājiem, ko mest cepetim sānos, kad tas būs nonācis uz šķīvja. sapakoju fōlijās karpelīšus ar rōzmarinu un pilienu olīveļļas, burkaņus tādā pat kompānijā, piparus bez nekā, galugalā arī ķiploka galvu ietinu spīdpapīrā, pirms tam sapilinājis tā šķirbās ultrāvērģino olīveļļu. pagājušas 10 minūtes un mājā sāk smaržot pēc pepperone al forno - tā ir tāda ļoti maiga un sulīga smarža. pēc tam pievienojas tāds kā baritons rozmarīna profūma viļņu veidolā. citkārt šī būtu noturēta par bezmaz basa partiju, bet ne šodien. jo pēdējais kā kāds pareizticīgs vīraks pievienojās ķiploks. ooooouuuummmm.
un tagad viss bliež cits caur citu.
manas iekšas, mīļie frēnz, ir apsaiddaun. līdz krāsns atvēršanai ca.20 minūtes.
st.c., vīns - 2006. gada Nero D'Avola no terre di ginestra sērijas (cantina calatrasi), 14%. šo mums atveda vienīgais līdz šim uzskaitītais ciemiņš no romas, tā ka nekāda īpašā stāsta te nav. kantējas pa trauku jau kādu stundu. smaržo labi, korķis teicams. |
|