| |
[9. Feb 2009|16:34] |
šodien te gribēju divas lietas uzrakstīt.
1) vatikāns pavisam droši veicinātu sava valstiskuma atzīšanu laju apziņā un emancipētos savā nacionālajā garā (tb, to nemēģinātu jaukt ar itāliju), ja iestātos FIFA, izveidotu savu futbola valstsvienību un piedalītos regulārajos EČ un PČ kvalifikācijas mačos. vissviens, ja zaudētu - tas būtu izcils šovs. mājas spēles varētu iekārot dārzos - tik daudz rūmes jau nu gan būtu, turklāt biļetes varētu iztirgot tikai kādu pustūkstoti un jau kādas 4 sezonas uz priekšu pa attiecīgu bezgala taisnīgu samaksu. (vāgners ar savu baireitu varētu iet ieskrieties).
2) ņemot vērā, ka drīz jau jātin mašķeres - šodien, uzmetot skatu tam korķa dēlim, pie kura šad tad tiek piesprausta dažāda draza, uzgāju brīnišķīgu analōgo caunt-dauna-vidžetu, lai piešķirtu katrai iznīcību nesošajai nedēļai kādu lirisku noskaņu, varbūt pat leitmotīvu. runa šajā gadījumā ir par to corriere della sera ōpergrāmatu sēriju, kuru esmu pamazām sācis ieviest savā īpašumā. ar kādu ērmotu aprēķinu šī laikraksta mārketinga speciālisti ir iemērījuši, ka pēdējais no izdevumiem iznāks akurāt tajā nedēļā, kurā mēs pēdējo reizi šķērsosim Barriere Roma Nord pirms izbraukšanas uz Saules lielceļa Ziemeļu virzienā. |
|
|
| vēl 23 nedēļas |
[9. Feb 2009|17:29] |
tātad, šonedēļ:
( barbone di spagna )
argentīnas teātrī pirms kādām dienām jau esmu bijis, un neko prātīgu tur patlaban arī neizrāda.
varbūt jāaiziet pie friziera? |
|
|
| |
[9. Feb 2009|18:17] |
atcerējos, kā ēdām vienas ļoti vēlas vakariņas lisabōnā. kaut kur bijām iekavējušies, līdz ar to pilsētā izgājām krietni pavēlu un krogi pamatā jau bija ciet. tomēr laimīgā kārtā vienā tādā galīgi 70-tajos būvētā blokmājā pavērās skats ar vecajiem, kas skatījās futeni pie bāra letes, bet dibenplānā rēgojās arī vēl apgaismoti galdiņi. katrā ziņā, krodzinieks mūs pieņēma, apsēdināja un pavisam drīz jau bijām vienojušies par patērējamajiem materiāliem un virtuvē tika nodots pēdējais tāvakara pasūtinājums. necik daudz nebija jāgaida, kad no virtuves nāca laukā dažādi ēdiei, ko nu tur bijām sarunājuši ar lāga vīru.
bijām jau noņēmuši pa provei, kad promejošais krodzinieks pēkšņi apsviedās un vaicāja: "aroš?"
"si, aroš", atbildēju ar patiesu entuziasmu, uztvēris jautājumā kr.val. ~jautājumu "horoš?", sak', viss ir kārtībā, ļoti garšīgi, paldies jo sirsnīgs. vecais mainīja trajektōriju un metās virtuvē, no kurienes pēc mirkļa atgriezās ar šķīvi kūpošu rīsu.
nē, nu, rīsiem jau arī nekādas vainas nebija, un lisabōnā tas ēdiens jau ar ne nieka nemaksā.
starplaikos runājot arī itāliski man šad tad pasprūk pa kādam vārdam krieviski. sakšu vai angļu vārdi šādi nekad pa mēlei negadās. |
|
|
| |
[9. Feb 2009|23:29] |
jūs to mēnesi vēl redzat? man tas spīd tieši virs galvas. uz balkona visā garumā ir koša gaišā un tumšā josla.
Mēs runci grozs
Iejūgsim,
Ar mēnestiņu
Nobrauksim
(c) google tranlate |
|
|