|
9. Feb 2009|16:34 |
šodien te gribēju divas lietas uzrakstīt.
1) vatikāns pavisam droši veicinātu sava valstiskuma atzīšanu laju apziņā un emancipētos savā nacionālajā garā (tb, to nemēģinātu jaukt ar itāliju), ja iestātos FIFA, izveidotu savu futbola valstsvienību un piedalītos regulārajos EČ un PČ kvalifikācijas mačos. vissviens, ja zaudētu - tas būtu izcils šovs. mājas spēles varētu iekārot dārzos - tik daudz rūmes jau nu gan būtu, turklāt biļetes varētu iztirgot tikai kādu pustūkstoti un jau kādas 4 sezonas uz priekšu pa attiecīgu bezgala taisnīgu samaksu. (vāgners ar savu baireitu varētu iet ieskrieties).
2) ņemot vērā, ka drīz jau jātin mašķeres - šodien, uzmetot skatu tam korķa dēlim, pie kura šad tad tiek piesprausta dažāda draza, uzgāju brīnišķīgu analōgo caunt-dauna-vidžetu, lai piešķirtu katrai iznīcību nesošajai nedēļai kādu lirisku noskaņu, varbūt pat leitmotīvu. runa šajā gadījumā ir par to corriere della sera ōpergrāmatu sēriju, kuru esmu pamazām sācis ieviest savā īpašumā. ar kādu ērmotu aprēķinu šī laikraksta mārketinga speciālisti ir iemērījuši, ka pēdējais no izdevumiem iznāks akurāt tajā nedēļā, kurā mēs pēdējo reizi šķērsosim Barriere Roma Nord pirms izbraukšanas uz Saules lielceļa Ziemeļu virzienā. |
|