| ļoti cienītā valodnieces kun-dze-dze |
[8. Jan 2008|16:36] |
|
jom, tas fakss reiz varētu beigt pīkstēt. viena mana senu dienu kolēģe nez ko bija reiz sataisījusies noskaidrot pie valodnieces. tik tie telefons sakari bija tādi sūnaini pagadījušies. nu un kolēģe arī tāda padumja. tad nu viņa kādas piecas reizes klausulē dikti jatāja "Vai Valodniece?". |
|
|
| |
[8. Jan 2008|17:17] |
nu lūk es sapratu. viena liela daļa manas dzīves paiet izliekoties. ja jāmēģina saprast cik liela daļa, tad gauži sanāk iekost pirkstos. varētu būt ka lielākā.
tajos laikos, ka man pietika tik salakties, lai diena būtu godam pavadīta, šķiet viss bija kārtībā. tad es atdusējos kāda sveša dzīvokļa tepiķotā kaktā kā tāds kāmis. (vispār bija diezgan interesanti pamanīt šo robežas pārkāpšanu - vienu brīdi tu domā, nu kā tā var, gulēt kā pagale suns sazin kur. bet tad, kad tāda patīkama tīksme pāŗņem locekļus un visa pasaule aizpeld no tiesas dziļā nebūtībā.) tad es pamodos, gavassāpes mijās ar joprojām krietnu štīmi, un sistematizējot pirmās, man šķita ka esmu skaists un dziedāju balsī brīnišķīgā, pavarsaris bija pats kaislību laiks. būtiski pieminēt, kaislības bija tik vien kā verbālas. pie lietas ķerties, lai kas tā ar nebūtu, nebija manos vissirsnīgākajos nodomos, kas galu galā rezultējās baumās, ka esmu gejs. varbūt tāpēc ka regulāri dzēru ar meitenēm? ar džekiem dzerot neviens par tādām lietām nedomā. (piemēram, sociālās kampaņas sauklis varētu būt sekojošs "Ja tevi interesē tava pudeles brāļa seksuālā orientācija, tad velns ar'ārā - ko jūs pie tās pudeles īsti darāt?") nu.. uz tā laika realitātes fona, gejs tomēr ir vismaz kāds seksuāls statuss. t.i., krietni vairāk, nekā tur vispār bija patiesībā. pat vairākus gadus summējot. kādi tomēr ļaudis mēdz būt nejēgas. un kurš tad iznteresanti zināt bija tas otrs gejs? vai varbūt es biju gejs oģinočka? kurš ierodas tur, kur kādi skuķi sadomājuši nedaudz uzšaut pa lampu. |
|
|
| kopš tiem laikiem |
[8. Jan 2008|17:49] |
esmu pieņēmies svarā par 25 kg. esmu 4x vismaz nomainījis matu sasuku. 3x darbu. braukāju slēpot, it kā no tā būtu kāda jēga. turklāt gluži kā sakot, ka esmu iegādājies jaunāko koēlija grāmatu un no tās nonācis baigā starā, varu teikt, ka ziemassvētkus pavadīju šarmelšeihā, peldēdamies ar seju sarkanajā jūrā, pētīdams zivis un papildinādams vietējo tūristu cirpēju ķešas ar kādām no manām eiropeiskajām naudiņām. (piedāvājums - vidējais. der gan pajaunai ģimenītei no Urāliem, gan pavecam britam. manī gan kautkas no iepriekšējiem laikiem bija saglabājies, turēju distanci un patiešām sajūsminājos tikai tad, kad vērojot zivis zem ūdens vai piramīdu siluetus, biju pamanījies piemirst, kas es esmu un kādā kontektā esmu te nonācis). tā nu varu ierakstīt savā sasniegumu grāmatā - esmu jājis uz kamieļa (tiesa, nav vēl gadījies jāt uz parasta latviešu vai itāļu zirga).
bļin, iznāk, ka taisnojos. bet tā gluži vienkarši nevar būt. es biju tas, kuram traki savajadzējās tā vietā, lai mēreni pavizinātos pa sicīliju, lidot kaut kur, kur vēl silts. nu un aizlidojām. manām ceļabiedrēm tas viss patiešām patika ne mazāk nekā man.
cirka visurapkārt bija cik uziet. savas 4x reizes pabijām dažādos visautentiskākajos papirusa muzejos, faraonu smaržu fabrikās un izcilajās ēģiptiešu kokvilnas izstrādājumu tirgotavās. turklāt mūsu itāļu grupa tika novietota vienā viesnīcā ar krieviem. vientuļnieces ap 50 no samaras, vologdas un vēl nez kādiem vasjukiem nabaga viesnīcas darbiniekus savām brangajām piensaimniecībām nobadīja katru mīļu brīdi. lūk, viens sekstūrisma paraugs.
t.i.,
viss, iebira skropsta acī, lai paliek pusrakstīts. |
|
|
| starp citu vēlreiz |
[8. Jan 2008|18:15] |
tajā ēģiptiešu kokvilnas meistardarbu tirgotavā papētīju pāris kreklus. (krietns vīrs par kleklu dēvē tikai to, kas patiešām ir šī vārda cienīgs), un konstatēju, ka tie ir uz mata tik pat kvalitatīvi, kā tie, kurus valkā dažādi melnīgsnēji tipi centrālās stacijas un čainataunas rajonā.
savādais šajā vērojumā ir tas, ka man šie krekli vispār šķita aplūkošanas vērti.
nja. nez ko pozitīvu par sevi es vēlējos ar šo pateikt? |
|
|
| |
[8. Jan 2008|18:26] |
viens pīpis.
taču, la ar ko, dzeršanas iemaņas pa šiem gadiem neesmu zaudējis.
padzirdējis, ka daudz dzert ir veselīgi, pa šodienu esmu izlacis kā nieku 3l ūdens.
uz ķemertiņu gan bija jāskrien gluži kā sendienās, kad paddy whelans zaļajā ēdnīcā 0,5 kauss bairīša maksāja 50 latvju santīmus.
(un te nu es atkal sāku izklausīties čīzī. vecs kā suns palieku. un banāls kā suns arī. un vēl es mēdzu melot. kā suns) |
|
|
| |
[8. Jan 2008|18:45] |
jomajo, tāds sviests (kad ierakstīju savu kristīto vārdu, tad pirmās divas rindas bija Пришел на плантацию риса
/ Беги и ори во всю глотку. pēdējā tieši tāda pati, kā pie šī. Обильно водой поливают. tas laikam par tiem 3 litriem ūdens.
viss vilkšos ka nost no šī datora, rīt atgriezīšos ar nākamajiem 3 litriem. |
|
|