|
[25. Jan 2009|22:48] |
šodien no rīta vai varbūt vakar, man šīs dienas padevušās līdzīgas, pieķēru sevi pārtraucot lasīt kādu ierakstu no manas flistes, tiklīdz nonācu pie rindām, kurā autōrs/e pārstāsta savu pēdējo nosapņoto sapni, un pārāgāju pie nākamā ieraksta. piefiksēju, ka tā daru vienmēr, galvenokārt tādēļ, ka (un nupat esmu to līdz klāram formulējumam sapratis) nav nekā garlaicīgāka par svešiem sapņiem. kādu laiku atpakaļ esmu mēģinājis lasīt kādu īpaši interesanti rakstošu cibiņu miega redzējumus, cerībā, ka viņiem šīs žanrs padosies lasāmāks, bet nekā. man tomēr ir bezgala vienalga, kurš ko sapņojis. |
|
|
Comments: |
mani tieši pēdējā laikā sapņi citu cibiņu galvās liekas visinteresantākie, jo sapņi vispār ir tāds wtf, vismaz manējie, un tad ir interesanti palasīt, kā ar to sadzīvo citi
man pietrūkst konteksta, jo cibiņus principā tik ļoti labi nepazīstu. sapņi ir pārāk konkrēti, līdz ar to karājas sazin kādā realitātē, kurai ar manējo nav ne mazākā sakara. tādēļ.
nu, mani gan vienkārši fascinē sapņi kā tādi, tā pasaule, ko tie ģenerē un visi tie gļuki, kas iespējami tikai sapņos, tāpēc mani ļoti interesē, kā ar to sadzīvo un kā tie rādās citiem. un ciba ir izcili piemērota vieta, lai lasītu par sapņiem. man sapņi neliekas saistīti ar konkrēto personību, bet ar cilvēka apziņu kā tādu, un tāpēc svešus sapņus lasīt ir fun
fjū, man jau likās, ka esmu viens pats tāds pasaulē | |