Comments: |
Dubultais noliegums jau vien ir retorika. Bet sver rūpīgi.
te pat nav ko svērt. reiz pastaigājos pa campo verbano un sapratu, ka man ar to nav nekā kopīga. un vēl man riebj emigranta būšana, īpaši ja to statusu kāds mēģina attiecināt uz mani, kas ir augstākā mērā kļūda.
"Ka dzimto zemi neizvēlas/ir simtiem reižu teikts/varbūt." Jā, attiecības ar tēviju vismaz man, noteikti ir neviennozīmīgas, te pamiers, tad karastāvoklis un reizēm svētās gaujmalieša saites ir tad enkurs, tad iespērējs, nevar ar', nevar bez. Turbulences apstākļos atkal gan jūtams saasinājums, nevar saprast, kā būt.
krīze nomēzīs vienu daļu, kas to būs pelnījuši. jebkurā gadījumā tā ir labs iemesls pārštukot it kā klāras lietas. man tas liekas tīri derīgi.
Jā, pagaidām viss izskatās veselīgi, kā arī, krīze kā reizi būs ģeldīga "manai lietai", tāpēc jau arī mest spuru gaisā negribas. Tomēr dažbrīd baigi krata horizontu. | |