Comments: |
jā, rau. mēģinu saprast, vai tikai es nepārspīlēju ar pašas pēdējā laikā pieņemtajiem "drošības mēriem."
jo kur gan es tā skriešu, lai tā mauktos ar galvu pret kādu klinti tā, ka tikai pati labākā ķivere to triecienu izturētu.
s.c., reiz manu seju būtu izšķaidījušas tādas pamatīgas angāra durvis, kas ar švunku vērās ciet pašas no sevis un nonāca mana ķermeņa teritorijā tadi, kad biju akurāt pret tām pavēries. mani izglāba beisbola cepures nags. cepure ražota LA vajadzībām un nags joprojām ir kādu nieku garāks nekā mūsu garuma grādos pieejamajām.
Šie zin, ir tie viltīgie jautājumi uz kuriem atbildes var gūt vien RTG uzņēmumos. Krusteniskās saites es sarāvu uz stulbas zilās trasītes, ar ne pārāk lielu ātrumu un visai lēzenā vietā. Un sarāvu tāpēc, ka stiprinājumi neatleca, jo bija aizskrūvēti ciet līdz "barbala taču Nekad nekrīt", nevis citādi.
Par to galvassegu. Fabula reiz, ar dēli nokrītot, palika vienkārša. Viss man nāk caur galvu, gan prieks un laimība, gan klētī sidrabiņš, tā ka tas tāds pamatinstrumentārijs un tālab laikam domāju nožņagt skopuli sevī un atvēzēties uz kaut ko, kas pārliecinās. "n', jāskatās", kā teiktu mans klana vecākais. | |