Comments: |
nav jau nemaz tik traki, reizēm uznāk savāda nostaļģija pēc šī izstrādājuma. pieļauju, līdzīgas jūtas padomju laikos dzīvojušiem iedzertmīlošiem pilsoņiem spēj izsaukt, piemēram, stiprinātais vīns Agdams
agdams manā pirmajā jaunībā bija reti dabūjams, toties jūrmalas gatves bauskas bodē tirgoja ābolu vīnu zemgale. kur viņi tur vīnu saskatīja, nudien nezinu. bet labāk to zemgali nemaz nepiemini, ja?
From: | unpy |
Date: | 4. Decembris 2008 - 23:10 |
---|
| | | (Link) |
|
Šo tirgoja arī Teikā. Tikai reti. Uz vieniem jāņiem bijām kasti paņēmuši. Tās ir vienas no sērīgākajām atmiņām.
atceros, viņu nemaz tik lēti nevarēja dabūt lejā. noteikti jāuzkož vai, ja nekā prātīga pa rokai nebija, kārtīgi jāelpo piedurknē.
From: | unpy |
Date: | 4. Decembris 2008 - 23:21 |
---|
| | | (Link) |
|
Sīvs bija, maita. Tas arī bija vienīgais dzēriens, kas palika pāri. | |