jāaaa.....

te gan vēl viens aspekts. var jau būt, ka tajā ēģiptē sanāktu arī valkāties kājām nesot kaut ko uz muguras - arī garākus gabalus, bet tādu momentu, kad trases izskaņā virāžas tiek ņemtas ar rēcieniem līdzīgām izelpām, lai savāktu kopā spēku paliekas un nepazaudētu kājas zem sevis, droši vien nebūs. kalni ir atlētiskāka disciplīna, pilnīgi noteikti. un tas ir neapšaubāms pluss.

+ vēl, ziemassvētkos sniega smarža ir piemērotāka, nekā vēdergraizes tuksnesī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet lūk, kad uzbrauc ar pirmo pacēlāju līdz augšai un neviens, neviens tur vēl pirms tevis todien nav bijis un viss, ko dzirdi ir paša slaikie griezieni, kāds vēl tuksnesis, tobrīd. Jums taču TUR vēl joprojām ir plus 26, vai ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aha, 26C saulainajos stūrīšos gan jau būs arī šodien - debesis ir vaļā un saule griež asi. par pirmo dienas nobraucienu arī pilnībā piekrītu. ja tā labi agri iztaisās, tad vislabākais ir trešais, kad locekļi jau krietni iesiluši, bet tautas joprojām vēl nav, t.i., ja ir, tad tieši tādi paši agrās slēpošanas mīļotāji.

un tad vēl man baisi baisi patīk dienas pēdējais nobrauciens, kad pacēlājos jau kādu laiku vairs nevienu nelaiž, mežainās trases daļas jau tādas stipri ēnainas, bet kalna spicē vēl sārti vakara saules stari. die'stē's, kā tad var izlēkāties pa pampakiem bez bažām ar kādu saskrieties.

(Reply to this) (Parent)