|
[3. Nov 2008|17:03] |
kā kādu dižu noslēpumu pastāstīšu, ka vismaz romā, mācot braukt ar mašīnu, neviens neliek ķīķerēt spoguļos, it kā tie kādai skaistumkopšanai tur būtu domāti. no kā (bet arī pno līdzšinējās prakses) var secināt, ka ielās valda "kalnu likums".
kalnu likuma skaidrojums ir krietni prozaiskāks, nekā iesākumā izklausās. ideja ir šāda - brauc un skaties uz priekšu! savukārt tas, kurš nāk aiz tevis, pats ir atbildīgs cik ļoti katrā atsevišķā situācijā vērts 'rallentare per evitare il tamponare'. t.i., kā slēpojot - priekšroka kustību brīvībā planēt pa trasi no vienas malas uz otru ir tam, kurš brauc pa priekšu. un ja tu lien garām un notrāpi šamā braukšanas trajektorijā - vļip očkarik.
kas tu vēl bija.. ā! :))) instruktors pilsētā taurē uz nebēdu - kā tik kāds kaut kur bāž pakaļu laukā no kādiem ceriņkrūmiem, tā gatavs iemesls "suonare il claxon". un tad vēl tā šķībi uz mani paskatījās, kad es per forza apstājos pie 'stop', tipa, nu ko tu stājies, neredzi, ka neviena te nav, a nu žmal pedal, braucam tālāk! |
|
|
Comments: |
| From: | ttp |
Date: | 3. Novembris 2008 - 18:19 |
---|
| | | (Link) |
|
ar kādu drandoļetu tu tur braukā?
opels aglijs sarkanā krāsā, jaunā reinkarnācija. izskatās pievilcīgāks par savu priekšgājēju tikai no ārpuses. no iekšas tāds izteikts desuvāģa fīlings, un pie izkustināšanas krietni jāpiegāzē.
| From: | ttp |
Date: | 3. Novembris 2008 - 18:49 |
---|
| | | (Link) |
|
hehe, domāju tu tur mazājā fiata tunča bundžā :) bet izklausās veiksmīgi, pēc tam varēsi uz gruziju vai ķīmijuprasmes trenēt braukt
fiata bundža ir mūsu ģimenes kaujasratu godā - pirmajā laikā ievērtējot vispārējo pilsētas autoparka stāvokli nospriedām, ka jāpērk visparastākais itāļu auto, kurš jau karmas un providences līmenī no savas dzīves neko citu arī negaida, kā dunkas, stumdīšanos biezā satiksmē un periodisku noparkošanos bezgala improvizētās un stāvēšanai nepiemētrotās vietās. nu un mūsējais ir glītāks, jaudīgāks un visādā ziņā praktiskāks braucamais par to agliju. es pat teiktu - cenas un snieguma attiecību skalā - pilnībā optimāls.
ā, un otrs skolas auto ir mini ar automātisko kārbu. es gan izvēlējos spartiskāko apmācību versiju, tāda man šķita mēķtiecīgāka.
| From: | jan09 |
Date: | 3. Novembris 2008 - 18:44 |
---|
| | ;) | (Link) |
|
kkāda 97ajā biju rezerves šoferis braucienā pa Eiropu ar tūrbusu. piedzīvojums Neapoles šķērsošanā (kaut pats tobrīd nebiju pie stūres, bet blakus), ap 8PM, bija kkas neaizmirstams un neaprakstāms... gadus 5us neviens neticēja tam ko stāstu, bet pēc tam parādījās cilvēki, kas pabijuši Itālijā, un pieredzējuši ko līdzīgu ;)),
| From: | kinskis |
Date: | 3. Novembris 2008 - 18:49 |
---|
| | Re: ;) | (Link) |
|
mēs tur esam divas reizes lauzušies cauri ar nelielu auto. vienreiz iekūlāmies korķī pie stadiona pirms futbola spēles, otrreiz vienkāršā darbadienas vidū lauzāmies pa centru. varu saderēt, ka pat kairā brauc kārtīgāk.
Pirmo noteikumu žigli vien ielāgoju šajā reizē uz Romas-Neapoles šosejas. Vācieši ar saviem priekšstatiem par pieklājību var palikt viņpus Alpiem.
Taču idejā, ka uz krustojumiem labāk iztikt bez luksoforiem, un gan jau paši tiks galā, kaut kas patiešām ir - domāju, arī Rīgā drīz vien būtu krietni mazāk sastrēgumu
ja vien kādā krustojumā neizveidojas klasiskas dzirnaviņas - visi 4 virzieni atdūrušies viens otram sānos + simtiem metru nobloķēta atkāpšanās ceļa. autobusu šoferi šādos gadījumos uzreiz izvelk labi noglabāto avīzi un sāk iedziļināties pagājušās dienas notikumos.
nu un anekdote pat džigitu, kurš pie krustojuma piebremzē tikai tad, ja tajā deg zaļā gaisma, jo ka'zi pa šķērsojošo ielu kāds cits džigits traucas - ir teju realitāte. skolā māca, ka galvenais ceļš tikai grāmatā ir galvenais ceļš - t.i. tam visumā ir ieteikuma forma, pie krustojumiem ieteicams pārliecināties, ka citi dod ceļu. turklāt, ja ceļa došanas definīcija vēl joprojām ir "tāda rīcība, kas tiem, kuri atrodas uz galvenā ceļa, neizraisa nepieciešamību mainīt trajektoriju vai braukšanas ātrumu", tad tāda te praktizēta netiek nemaz. un nevarētu teikt, ka ģenerāli tas būtu kāds baigs ļaunums - kad man te pirmajos romas mēnešos vienā nogāzē velosipēdam notrūka bremžu trose un es diezgan lielā ātrumā pārbraucu krustojumu pie sarkanās gaismas - redziet - esmu palicis dzīvs. mašīnas glīti piebremzēja un mani palaida cauri. | |