vieta... |
1) jautājums - kā īsina, vai pēc jēgas un būtības, rūpīgi pārdomājot, cik daudz no zināšanām būs noderīgas un ir jāsniedz, vai tomēr formāli kko apgraizot; 2) pateikšana, ka visiem jāiet skolā no 6 vai 5 vai dajebcik gadiem mani īpaši principā nesajūsmina. viens bērns tajā brīdī būs tam gatavs, otrs nē, katram ir savas augšanas un nobriešanas īpatnības, kas vecākiem jāņem vērā. un tāpat sanāk, ka, piemēram, visi tie, kas dzimuši vasarā un septembrī un sāk iet skolā ar 6iem gadiem ir jaunāki par tiem, kam, piemēram, 6 gadi palikuši jau decembrī un kas 5os vēl nav aizsūtīti uz skolu, bet tā atšķirība ir ievērojama, īpaši bērniem, kas strauji attīstās un mainās, līdz ar to tā konkurence tāda, nedaudz negodīga, tāpēc man tā kopumā ne īsti patīk.
Meitenes attīstas stipri ātrāk par puikām, bet tas netraucē sūtīt 5 gados arī puikas uz skolu. Man klasē bija puisis, kurš sāka mācīties 5 gadu vecumā ar mani vienā klasē, tai laikā kad man jau martā palika 8. Nejutu nekādu atšķirību.
Ja bērns pazīst burtus, māk skaitīt līdz 10, un spēj aizsiet kurpju šņores, tad mierīgi var sākt iet skolā. Ja arguments ir, ka bērns nav pārāk komunikabls, tad ir skaidrs, ka šams tāds nebūs arī 18 gados, un nesūtot laicīgi skolā, attīstība bremzēsies. Un pat ja vienā klasē būtu bērni, kas dzimuši vienā gadā, vienā mēnesī, vienā dienā - vienalga būtu novērojama atšķirība starp labākajiem un sliktākajiem. Tas noteikti nav no vecuma atkarīgs, bet no tā cik daudz vēlies savam bērnam dot apgūt. Protams, ja bērnu nekas nespēj ieinteresēt vairāk par datorspēlēm, čipsiem un kolām, tad nekad tam cilvēkam mūžā īpaši neveiksies. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no vecākiem vai vecvecākiem, cik bērnam daudz tajā paurī tiek dotas papildzināšanas. nav runa par atšķirības jušanu, ir runa par to, cik lielas pūles tam 5gadniekam jāpieliek, lai tiktu līdzi 8gadīgam un jautājums, kam to vajag. protams, no vecākiem daudz kas atkarīgs, bet ir taču tādas vienkāršas lietas kā smadzeņu etc individuālās attīstības īpatnības un tāpat man šķiet, ka bērni ir jūtīga padarīšana un nevar visus mest vienā katlā tāpat vien. pa manam labāk lai brīvākā atmosfērā dārziņā padzīvojas vai ar vecākiem, nekā piespiež sēdēt skolas solā. pirmās trīs klases mani katru dienu pierunāja iet uz skolu, jo riebās, nelasīju, neko nedarīju. tikai kaut kad vēlāk bija ok un viss aizgāja uz urrā. vai es būtu bijusi dumjāka, ja par gadu vēlāk sāktu mācīties, šaubos. tikai izpaliktu daudz asaru un sliktas sajūtas.
Tas, ka viņi ātrāk nokļūs darba tirgū, neko tāpat neatrisinās, ja nebūs darba, ko strādāt. Ok, ja zinās, ko mācīties un mērķtiecīgi ies uz priekšu, tad varbūt būs to vienu gadu vinnējuši.
No bērna viedokļa man tomēr šķiet, ka tas viens liekais gads paildzina bērnību... Vai ne? Un var ilgāk padzīvoties savā vaļā, pirms 'iejūgšanas sistēmā'.. Un protams, ka tas neko nerisinās. Es tā arī līdz galam nesaprotu lielos ieguvumus no ātrākas beigšanas. Labi, tie daži, kas zina, ko grib, varēs ātrāk beigt, bet tiem, kam lēnā garā atnāk tas, ko dzīvē darīt, palielinās tikai cilvēku skaitu, kuri nedaudz pamācās univ. un turpina meklēt sevi.. pie tam tas viss nozīmē arvien ātrāku iekļūšanu pieaugušo dzīvē, jo pēc vsk daudz kas mainās. Man personīgi to galīgi negribētos, jo studējošā kredīts, nepieciešamība maksāt par īri un atrast darbu nav tas rožainākais pasākums :D
| ||