| Apr. 27th, 2017 @ 01:41 am . |
|---|
kā rādās, pirms svarīgiem pasākumiem, kur jābūt tip top, es laikam uztaisu baigi viltīgo gājienu - pāris dienas nevaru aizmigt, esmu piekususi tā rezultātā un secīgi man jau kļūst tik vienalga, ka es pat nestresoju par to, par ko visi jau neprasot izdara secinājumu, ka man būtu jāstreso. vai nu es rīt nolaidīšu pilnīgu lažu un stress uznāks kā kaut kas pilnīgi nekontrolējams. vai arī paliks mans esošais pofig un es tādā pat vēsā mierā spēšu novadīt to pasākumu. jo jāceļas ir agri un tagad ir vēls. un pa 4-5 h gulēt jau nez cik ilgi nav gudri. man ir bail par to, ka man nav bail.
bet jā, man kaut kāda kontroles sistēma ir izsitusies no sliedēm, racionālais ir aizgājis pastaigāties un tik ilgstoša nenākšana atpakaļ mani sāk uztraukt. nevar takš vislaik dzīvot kā tāds students (darbs/ ballītes/ vēli vakari un maz miega) manos gandrīz 30. jeb var? paskatīšos. ja es būtu vīrietis, man šķiet, ka es justos tomēr globāli mazāk vainīga pret sevi par šo visu. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}