Skaņa: ezra furman - my zero
tā kā nākamie 3 vakari gan jau būs gari, šīs brīvdienas pa mājām un salūtu varbūt pa logu redzēšu. negribējās ne kādu satikt, ne ko īpašu darīt. izkrāsoju pirmo mandalu. šī bija tukšs aplis. tīri interesanti, kā rodas tā sajūta, kādu krāsu gribētos redzēt nākamo un kā tas viss kārtojas. un turpināju lasīt 'sievietes, kuras skrien ar vilkiem'. kaut kas tur ir, joprojām. jau pati valoda ar vārdiem 'savvaļīgums' un 'iedaba'. pāris citāti, kurus gribēju, lai paliek . 'Mūs apņem vilinoša pasaule, kas iespiežas mūsu dzīvē, rosinot ēstgribu tur, kur iepriekš tā bija neliela vai tās nebija nemaz. Mēs izvēlamies kādu lietu tikai tāpēc, ka noteiktā laika sprīdī tā gluži nejauši atrodas acu priekšā. Tā nav lieta, kuru mēs patiesi vēlamies, tomēr tā izraisa interesi, un, jo ilgāk mēs to aplūkojam, jo vilinošāka tā šķiet.' [šis man par iepirkšanos, atgādinot sev, ka drīzāk jāvērš skatiens uz iekšpusi un sev jāuzdod jautājums 'Kas ir tas, ko es iekāroju? Ko es gribu šobrīd?'] Interesanta, protams, nodaļa par sievietes divējādo iedabu. 'Ja vīrietis neievēro sievietes divējādo iedabu un spriež par viņu tikai pēc acīm redzamā, tad viņu gaida milzīgs pārsteigums. Kad no dvēseles dzīlēm iznirst un sāk pašapliecināties sievietes savvaļīgā iedaba, bieži vien izrādās, ka viņas intereses, domas un jūtas krietni atšķiras no sākotnēji paustajām, ' Un sieviete skelets, ar kuru katrās attiecībās jāsadzīvo, ir pavisam interesanta padarīšana. Viss griežas ap Dzīvības-Nāves-Dzīvības cikliem, pārtapšanas nozīmību un saprašanu, ka vienām lietām jāmirst, lai dotu vietu citām. Kaut kā šādi: 'Tas, kurš bēg prom no Dzīvības-Nāves-Dzīvības iedabas, uzstājīgi domā par mīlestību kā dāsnu velti. Tomēr mīlestība savā pilnīgajā izpausmē ir nāvju un atdzimšanu virknējums. Mēs pārdzīvojam vienu fāzi, vienu mīlestības aspektu un tad ieejam nākamajā. Kaislība mirst un atgriežas no jauna. Sāpes pāriet un atkal uzvirmo. Mīlēt nozīmē pieņemt un vienlaikus izturēt daudzas beigas un daudzus sākumus vienās un tajās pašās attiecībās.' Skaisti skan. Vēl šis par nepieciešamību mācīties baudīt un plaukt. 'Nav labi pamatot dvēseles identitāti vienīgi ar ļauno laiku varoņdarbiem, uzvarām un zaudējumiem. Prasme izdzīvot padara sievieti izturīgu kā liellopa āda, tomēr šīs īpašības pārmērīga slavēšana kavē viņas attīstību.' | 
