Vēl ir variants tartes cept stikla/keramikas traukā un likt uz galda pa taisno, pēc tam dalot no tā. Tad vēl - varbūt vajag nedaudz ieeļļot, ja bija pielipusi, bet, ja vienkārši liela, nu tad palīdzēs tikai roku veiklība (un varbūt kāda lielāka, platāka lāpstiņa) ātrā pārstumšanā uz šķīvja.
Ā, un tas jau ir kišs :) Tos es parasti cepu vai nu savā stikla traukā vai vispār lielajā cepeškrāsns pannā ar cepampapīru apakšā (slinkais variants, ko iemācīja draudzene - pamatnē liek kārtaino mīklu).
Es uz tiem traukiem skatījos, tur ar tiem stikla/keramikas man likās, ka arī būs problēma ar izcelšanu... Un nē, nekas nebij pielipis, vnk paliela forma un kā jau silikons, kustās visos virzienos, tāpat kā tarte :D Šitik smalkās kulinārās atšķirībās vēl neesmu iebraukusi :D
Stiklam/keramikai ir viens pluss salīdzinājumā ar silikonu - nav tik pļurīga tā forma, un viens mīnuss - vairāk uzmanības jāpievērš ietaukošanai.
Hmm, izrādās, ka tas nemaz nav tik vienkārši. Atradu vairākas versijas a) tarte ir salda (pārsvarā), kišs ir sāļš (vienmēr) b) kišam lej pāri olu-krējuma maisījumu, tartei nē (vai lej pavisam nedaudz)
Nu, laikam būs rimi akcijā jāpaņem arī tas keramikas, vēl bija tāds metāla, ar paceļamo apakšu, izskatījās ok, tikai zemas malas, varbūt pat tas būtu labākais variants īstenībā.. Nu it kā šis sanāk pēc kiša tad :) Bet šitas nosaukums man vēl vairāk liekas dīvains :D
viņam tak receptē ar rakstīts "quiche Lorraine", kas laikam ir kaut kāds ļoti labi zināms paveids.
Tartei zemās malas ir pavisam ok, kišam jāskatās, lai tā pāri lejamā masa saiet iekšā, nu, lai vietas pietiek, tas galvenais :)
| |