vieta

Par pretjautājumiem - mācos no tevis.
Tavs sākotnējais apgalvojums - nav konsekventa rīcība, atsakoties no vienas baudas [cukura], paliekot pie citām baudām [cepta gaļa]. Mans jautājums - kāds tam sakars ar konsekvenci? Kāda vispār ir loģika, izvēloties kaut ko ēst vai neēst, un kāda tur balstīšanās uz citu cilvēku zināšanām? Manuprāt, nekāda, jo ēd to, ko grib un tādā kārtībā, apjomā, cik grib un garšo vai uzskata sev par nepieciešamu. Tikpat labi var pārmest, ka neēd vienu dārzeni, ja ēd visus pārējos, tikpat liela nekonsekvence, bet pričom tur loģika, neredzu. Vēl jo mazāk man ir skaidrs, kāpēc pievelc tēmā par ēšanu citu cilvēku rīcību un likumus, kas nosaka atbildību par viņu rīcību. Tā, lūk, jau ir absolūta novirzīšanās no tēmas, bet tēma man, kā jau pirms tam teicu, šķiet diezgan bezjēdzīga sarunai, jo īpaši ar tik nekorektu struktūru.
Labi, paldies par aktīvo iesaisti, bet man apnika.

(Dot pretī)(Parent) (Thread)

Par nekorektajām lietām vajag aizrādīt, nevis mācīties ;)
Jā, izvēle ēst vienu vai otru dārzeni, gaļu ir normāli. Bet cik ļoti tā ir tava izvēle neēst cukuru, nevis iespaidošanās no tā, ko jogā sastāstīja?
Vai tad nav tā ka ēdi cukuru, bet balstoties uz citu cilvēku teikto, sāki pārdomāt vai tev to vajag vai nevajag? Kāda ir motivācija atteikties tikai no cukura, bet tajā pašā laikā palikt pie daudzām citām lietām, kas savā ziņā ir līdzvērtīgas cukuram? Un vai tad tā nav savā ziņā konsekvence - apkarot visus līdzīgos gadījumus, nevis izdarīt tikai dažus izņēmumus?
Tā kā tik bezsakarīgs tas viss savilkums nemaz nav ;)

(Dot pretī)(Parent)