Laimes sajūtas
Varu derēt, ka tiklīdz man beigsies tie murgainie eksāmeni katru dienu, tad beigsies arī saulainās dieniņas. Ak, cik labs garastāvoklis paliek sēžot un urbjoties caur skaitļiem, jūtot kā ar katru sekundi es palieku aizvien bālāka un bālāka salīdzinoši ar pārējiem smaidīgajiem un laimīgajiem cilvēkiem! Kā jūs domājat, kā es mīlu šobrīd skolu un to izdrāzto, dzīves neapmierināto briļļaino kaulaino profesoru, kurš rīt atkal sēdēs, jautās man bezjēdzīgus jautājumus un smiesies, kad man atkal asaras acīs saskries, drebēs balss, no dusmām par negodību pasaulē es iekliegšos "Bet tas nav godīgi!!! Manas zināšanas ir daudz augstākas par daudziem, kuriem esat ieskaitījis darbus no pirmās reizes!" Bet viņš tad man nolasīs stundu garu lekciju, no kuras es secināšu to pašu, ko jau secināju no daudzām iepriekšējām reizēm - esmu nožēlojams cilvēks ar pirmklasnieka attieksmi, kas neko dzīvē nesasniegs un tāpēc viņš neredz jēgu ieskaitīt man darbu un pielaist pie eksāmena.

Sāku domāt, ka ja mani izmetīs no skolas, šim kungam nebūs droši šķērsot ielas, jo uz tām notiek daudz negadījumu....