joga - kā man tur iet |
[27. Maijs 2008|23:35] |
jau kopš rudens piestaigāju uz jogu. tas man blakus mājai. laulenis tikmēr skata sīci.
pievienojos iesācēju grupai, kas dažos mēnešos izputēja. tad atlikušos pielika grupai, kas nodarbojas jau kādu gadu. sākumā es teoriju par visādām čakrām laidu gar ausīm, jo galu galā nācu taču vingrot. bet tai jaunajā grupā viss ir krieviski un visi zina visus nosaukumus. labs laiks pagāja, kamēr iemācījos visādus potīšu, papēžu, pakaušu un tā tālāk krieviskos vārdus. pakausis, piemēram, ir makuška. nacās arī meklēt grāmatu un mācīties čakru nosaukumus. citādi, kad visiem jāsēž un dūcot "aum" jākoncentrējas, piem., no adžni caur anahatu uz mulatharu, tad sēdi kā tāds muļķis.
vingrojot visu laiku jākoncentrējas uz pareizu elpošanu, jāatslābina visādas vietas. ideja tāda, ka, ja visu atslābina, tad arī locītavas nepretojas visādi izstiepties. tad caur atslābināto rumpi plūst enerģija kā pa ūdensrijēju.
kaut arī kādreiz biju diezgan lokana, man ne visai labi iet. zivs pozu, piem., nekādi nevarēju kārtīgi izpildīt. tā elpošana arī visu laiku aizmirstas.
vakar, kad vajadzēja stāvēt uz vienas kājas, otru iekabinātu vienā vietā, salikt taisnas rokas virs galvas, sakļaut plaukstas un uz tām blenzt minūtes 5, es visu laiku kritu apkārt, kamēr citiem sanāca tīri labi. tad, lai koncentrētos uz elpu, pamēģināju neapspriestu paņēmienu - vienkāršāko meditācijas elpošanu. kad koncentrējas uz gaisu nāsīs un visu laiku piedomā. tā elpojot pēc brīža pasaule sāk bišķi izgaist, un vēl pacenšoties ausīs sāk šņākt. un pēkšņi viss sanāca. vairs nekritu apkārt, teicami ieņēmu zivs pozu un tā tālāk.
vot tas ir atklājums. izrādās, ka jogu vingrojumi ir jāveic tādā kā pašizraisītā pālī.
(zivs poza ir kad guļ ar dibenu starp pēdām, ceļgali uz zemes, pleci uz grīdas, aiz galvas izstieptas rokas uz grīdas, un tad ar rokām satver vēl elkoņus, un tie arī uz grīdas.) |
|
|
"ko tu gribi" |
[27. Maijs 2008|07:30] |
sarunā ar kūmiņu atcerējos savu apmēram gadu veco domu par tēmu "ko tu gribi". it kā jau ir vienalga, zināt ko grib vai zināt ko negrib. bet ja kāds pieiet veikalā pie letes un saka "es negribu pienu un kefīru, negribu putraimus un šitos makaronus", un nesaka ne vārda par to, ko grib, jo pats to nezina un negrasās izdomāt. ei nu sazini, ko viņam tur iepārdos un vai tas derēs. |
|
|
vai brauksi ciemos? |
[7. Maijs 2008|01:45] |
Poll #14148 ciemi
Open to: All, results viewable to: Alliedomājies, ka kaut kur divu stundu brauciena attālumā (ar sabiedrisko transportu sastrēgumstundā) dzīvo kāds tieši tāds pats kā tu. nu vispār tu pats tur dzīvo. vai brauksi ciemos? |
|
|
nenāk ciemos |
[6. Maijs 2008|06:41] |
daži ļaudis, kas pa 10 mēnešiem nav varējuši atnākt ciemos (pēc atkārtota aicinājuma).
nepakavējoties pie jautājuma, cik ļoti nesvarīga es viņiem tātad esmu -
aizdomājos par to, ka uz manām bērēm viņi gan noteikti atnāktu.
a kāpēc.
... (droši vien tāpēc, ka to nevar atlikt uz nākošnedēļu. bet nu liekas pūles, manuprāt. es taču neko sliktu nepadomāšu, ja viņi neliksies zinis.)
... (tagad varētu riebt un teikt, ka savās bērēs es viņus nevēlos redzēt. joks.) |
|
|
kāpēc cilvēkiem patīk puķes? |
[25. Apr 2008|22:27] |
šorīt prātojām, kāpēc cilvēkiem patīk puķes. nu vismaz dažiem patīk. tas pielāgojums kaut kāds?
versijas.
1. atlieka no tiem laikiem, kad cilvēki bija mušas.
2. cilvēkiem vispār ir vēlams kopt savu vidi, jo citādi neko nevar atrast un arī pārtika sapūst. kopjot vidi viņi to sāka arī izdaiļot, un darīja to ar dabas materiāliem. tie, kas to nedarīja, saēdās sapuvušu pārtiku un neatstāja pēcnācējus = izmira.
3. tur, kur ir daudz ziedu, ir arī daudz augļu, tā ka tos var saēsties un barot pēcnācējus. pie ziediem ir arī auglīgāka zeme un citi resursi. piemēram, mamuti. taču zied arī ceriņi, kam ēdamu augļu nav. tāpēc sk. 1. punktu.
4. tieši pavasara ziedēšanas laikā cilvēkiem sagribas meklēt partneri un bučoties ziedošu krūmu tuvumā. tā pateicoties krūmu ziedēšanai rodas pēcnācēji. līdz ar to cilvēki labprāt skatās uz ziediem arī tad, kad nekniebjas.
koks aiz loga turpina ziedēt. |
|
|
|
[17. Apr 2008|06:18] |
man aiz loga pašlaik uzzied ābele. no rīta bija lieli pumpuri, no jau daļa ziedu vaļā. vispār tā ir kaukāza plūme, bet tas nav svarīgi. arī tas, ka zied, nav svarīgi, jo līst lietus un man jādara ikdienišķās lietas. tikpat labi tur pagalmā varētu perēt krokodils.
upd. es gribēju teikt, man vienalga. nu un tad. f off. nav manos amata pienākumos ierakstīts priecāties par svešām ābelēm aiz žoga. un vispār, tā jau tikai bilde, attēls uz mana loga stikla, impulsi manā tīklenē vai radzenē, māņi vien. atšujieties. plā plā. |
|
|
|
[31. Mar 2008|04:15] |
formica teica: jādibina vai nu AnonīmoLamātāju, vai Lamātiesmīļu(tiem, kas negrib atmest, bet tieši izkopt prasmes un stilu) klubs! :)
par šo tēmu atcerējos anecu
bērnudārza audzinātāja nostāda sīčus rindā un saka.
un tagad - visi - kopā - vēlreiz - atkārtosim visus tos vārdiņus, kurus jūs nekad, nekādā situācijā un nekur nedrīsktat teikt! |
|
|
lamuvārdi |
[31. Mar 2008|03:46] |
starp citu, mūsmājās vairs nelieto lamuvārdus. ne tikai joptvaimaķ, bet arī tā aizstājējus jopcīt, ķitvainazīt un tā tālāk. nolēmām, ka lamuvārdi turpmāk būs kodēti ar cipariem, un pie vajadzības var nobrēkties, piem., divsimtčetrdesmit utt - atkarībā no ķibeles lieluma.
nolamāties nākas diezgan bieži. piem., kad gadās atsist kāju pret kasti, kas norobežo koridora galu, kur stāv žurkas būris. (lai sīce neietu saēsties žurkas būra saturu.)
tas darbojas. ir sagaidīta klausītāju atsaucība un līdzjūtība, un rodas arī prieks un lepnums par stilīgo lamāšanos!
ar vienkāršu apņemšanos nelamāties nekas nesanāca.
...
lamuvārdi mums pielipa no voldemāra. kad reiz gadījās paklausīties, kā viņam visu laiku ir joptvaimaķ un čerez žopu un kas tik vēl ne, es izteicu skarbu nosodījumu, un viņš mūsu klātbūtnē vairs pilnīgi nelamājas. bet mēs gan :) lamuvārdi sasodīti līp. tas ir tik dabiski.
(šai sakarā man bija kāda teorija, kuru esmu aizmirsusi un tādēļ gan es, gan tu esam no tās atpestīti.) |
|
|
inflācija, kaulēšanās |
[31. Mar 2008|02:51] |
ienāca prātā lūk jautājums
vai musulmaņu zemēs ir inflācija? un ja ir, tad kā to var noskaidrot, ja patēriņa precēm nav cenu? jo tās maksā tik, cik izdodas nokaulēt?
(ar musulmaņu zemi es domāju ēģipti - vienīgo tādu zemi, kur esmu bijusi)
un nerunīgie īgņas jeb sociopāti tur laikam iet bojā dabiskās izlases ceļā, jo nevar sev neko iegādāties. (kā es; man ļoti riebās kaulēties.) |
|
|
tv7 |
[20. Mar 2008|22:10] |
pirms dažām dienām pa tv 7 skatījos raidījumu par meklējamiem kriminālnoziedzniekiem (laikam midzināju sīci, un nekā cita nebija ko skatīties). pārsteidza tas, ka kriminālnoziedznieki galīgi neizskatījās pēc degradētiem elementiem. jo mati ezītī vairs nav modē. treniņbikses arī. cilvēkiem vispār lielākas prasības pret izskatu.
gan slepkavnieki, gan vienkārši telefonu atņēmēji valkāja patīkamas frizūras un glītu apģērbu un izskatījās ļoti inteliģenti. |
|
|
dz svētku biļetes |
[16. Mar 2008|23:57] |
ļaudis cepas par tām dziesmu svētku biļetēm, ko izpārdeva stundas laikā par latu gabalā, un tagad mellajā tirgū ir par 25 ls.
ja organizatori būtu jau šogad uzlikuši lielas cenas, par 25 ls gabalā, tad visas avīzes būtu pilnas ar sēriem pensionāriem, kas stāsta, ka nevar šīs biļetes iegādāties, un ak nelietīgie organizatori.
nākamreiz organizatori nepopulāro lēmumu par biļešu cenu paaugstināšanu uz 25 ls varēs pieņemt jau ar visas sabiedrības akceptu, un pie viņu rokām asinis nelips jeb viņi varēs gulēt mierīgi un nenolādēti. gan jau viņi to paredzēja. |
|
|
sīce, jogurts |
[16. Mar 2008|22:11] |
vakar. paēdu pusdienas un priecīgi ķēros pie sava pēcpusdienas kāruma - jogurta. ak kārums ak prieks, mana vienīgā uzdzīve! pēdējā laikā sīce ļoti interesējas par visu, ko ēdu, un kaut ko arī dabū. taču šis jogurts viņai tā iegaršojās, ka viņa atvāza lielu muti un neapturami izēda 2 cm no krūzītes. nezināmas izcelsmes pārsaldināts jogurts noteikti nav zīdaiņu ieteicamās pārtikas sarakstā, tā ka kaut kā tomēr pārtraucu dedzīgo ēšanu. panēsāju sīci pa māju, viņa vēl paklaigāja "am" un pamazām pievērsās citām lietām. iedevu sīcei telefonu (īpaši aizraujoša manta), pagriezu muguru un steidzīgi šļopstināju iekšā savu jogurtu. bet tad viņa pamanīja, kas notiek, aizmeta telefonu pa gaisu un iekliedzās am! krūzītē bija palicis vēl centimetrs, ko tad arī izēdināju.
kā tagad man dzīvot tālāk? es jau zinu, ka tagad nedrīkstēšu laizīt šķivi un sacīt joptvaimaķ. un kafiju un sarkanvīnu un asos ēdienus pati lietoju, bet nedodu, lai kā pa mani rāpjas uz augšu.
bet mans pēcpusdienas jogurtiņš? un vasarās pusceļā no laukiem es parasti izprasos izlaist vienā veikalā, kur iegādāju saldējumu pols uz kociņa (pols jāizrunā kā puoals). sīcei tāds nepienākas! kā es tagad laizīšu šokolādi blakus bērnam, kas piesiets ar drošības jostu kliedz am...
atteikties no prieciņiem tikai tādēļ, lai otram arī netiek, kaut kā tizli. |
|
|
vingrošana, draugi |
[5. Mar 2008|02:45] |
vakar atkal biju uz vingrošanu. dažreiz man arī gribas uzrakstīt par tur notiekošo, dažādu treneru salīdzinājumu un citas pasaulsvarīgas lietas, bet mani attur novērojumi, cik garlaicīgi ir šāda tipa tekstus lasīt citu cibiņu izpildījumā. cilvēks, kas sāk rakstīt par sporta nodarbībām, drīz pārstāj rakstīt par jebko citu. piem., svalka kādreiz rakstīja visādas interesantas lietas, bet tad visas domas iesūcās aerobikā. (varbūt ir kas mainījies; atdraugoju.) |
|
|
eirovīzija |
[4. Mar 2008|03:41] |
un vēl par vecām lietām - tās eirovīzijas dziesmas. klausoties mēģināju iztēloties, kā būtu, ja tos gabalus izpildītu Baccaras dāmas ar savām leknajām balsīm, mazliet elsojot un pa brīžiem ievaidoties. vairums no tiem nīkulīgajiem gabaliem varētu kļūt par baigiem grāvējiem. |
|
|
bbc ķīna |
[4. Mar 2008|03:29] |
aizaizvakar (es kaut kā tikai par vecām lietām rakstu) bbc tv skatījos raidījumu par ķīnas demogrāfisko situāciju. izvēlētie ķīnieši bija interesanti un stāstīja interesantas lietas, un kaut kā pamazām man sāka likties, ka pazīstu šos cilvēkus jau sen. kaut arī fonā dažbrīd bija neparastas ainavas un ēkas, savādā tuvības sajūta nezuda.
viss kļuva skaidrs, kad galvenais varonis laucinieks devās pirkt jaunu žaketi (kas prasīja viņa 2 nedēļu ienākumus). tak apģērbs. visi tie cilvēki izskatījās kā iepirkušies centrāltirgū. bija ziema, un sievietēm bija tādas pašas sārtas un gaišzilas pufaiciņas, kādas līdz apnikumam atskatījos, ka meklēju sev ziemas jaku. kapuces parastas vai ar spurām gar malu. vīriešiem savukārt tādas pašas mākslīgās ādas jaciņas, tādas pašas žaketes, bikses, kurpes, viss. tāpat dominējošā melnā krāsa.
šādi ģērbjas tie daudzie lv cilvēki laukos, kam nav diži daudz naudas un kas iepērkas tirgū un spīguļveikalos. vienkāršie, krietnie, sirsnīgie, trūcīgie, grūti strādājošie, iejūtīgie. (atzīšos, pati valkāju neķīniešu ražojuma koši sarkanu slēpošanas jaku.)
salīdzinājumā tie paši briti liekas kā citplanētieši. viņi ir piedzimuši tajā pašā sabiedriskajā iekārtā, kādā dzīvo pašlaik. nav uz savas ādas mācījušies kapitālisma politekonomiju, nav iemesti nesaprotamu pārmaiņu centrifūgā. glancēti smaida. svešinieki. |
|
|
laiks |
[4. Mar 2008|03:27] |
laiks ir diezgan apstājies, un tam nekas netraucē stāvēt, jo lietas man apkārt arī nekustas. stāvošo laiku pastiprina rādio 1. programma, kas murmuļo virtuvē, jo tur spēlē tikai vecas dziesmas. dažreiz gadās, ka viņi nospēlē kādu dziesmu, ko agrāk neesmu dzirdējusi, un kas tiešām izklausās jauna. tad satrūkstos - vai tiešām kaut kas arī notiek. |
|
|
bernu pabalsti 1 |
[26. Feb 2008|02:45] |
bet paturpinot par naudu un vairošanos - lētāk tomēr būtu tautai izdalīt pretapaugļošanās līdzekļus, un darbaspēku ievest no citām valstīm. jo tās citas valstis ir samaksājušas par šo cilvēku izglītību un audzināšanu, viņi te tikai atbrauc paražot kopproduktu.
(šitāda attieksme man tā bišķi aptuveni jūtama no godmaņa tekstiem.) |
|
|
čiekurkalna tirgus 1 |
[23. Feb 2008|04:55] |
kad staigāju pa čiekurkalna tirgu, man laikam pamostas pirmatnējie vācēja krājēja instinkti. es neko nepērku, bet kāri un laimīgi visu aplūkoju. apbrīnoju gan to, ka tādas mantas te ir, gan to, ka kādam ienācis prātā kaut ko tādu nest uz tirgu. tad vēl es cenšos iegaumēt, kas tik viss te ir, lai mājās varētu izstāstīt. bet līdz mājām parasti aizmirstu.
piemēram, daudz un dažādas sarūsējušas naglas un uzgriežņu atslēgas un caurules. bleķu kaudzes virsū nortona antivīruss dzeltenā kastē. visdažādākie trauki un krāmi. patvāri, tējkannas, gaļas mašīnas, sulu spiede žuravinka. sarūsējusi rīve. ordeņi un dažādu valstu monētas. daudz grāmatu. viena tante izstādījusi kastīti ar dažādām pogām. (tāds krājumiņš ir katrā mājsaimniecībā, bet man nemūžam neienāktu prātā pārdot.) protams, arī jaunas lietas ir.
šodien redzēju kaut ko pavisam negaidītu. kastīte ar zobārstu piederumiem. visi tie puļķīši ar dažādu formu galiņiem, un arī īstās zobārstu knaibles, ar kurām rauj zobus.
agrāk brīnījos, kāpēc tur ir tik daudz mērces trauku. tad pieleca - tas ir pēdējais, kas paliek pāri, kad pārējā servīze saplīsusi. atsevišķa kaste ar cukurtrauku vāciņiem arī ir apskatāma.
mana vecmāmiņa (no tēva puses) esot teikusi, ka pat sūdu ir vērts pacelt no zemes un pārdot. neviens no viņas bērniem nemantoja šo talantu uz tirgošanos. to mantoja viens no viņas mazbērniem. |
|
|
tāpt vien |
[15. Feb 2008|07:43] |
Maizes šķēli dod bērnam rokā, kas ir jākošļā.
(Apstiprināts ar Veselības ministrijas 2003. gada 25.jūlija rīkojumu Nr. 201. Veselīga uztura ieteikumi zīdaiņu barošanai.) |
|
|
bibliotēku reklāma - internets un wc |
[14. Feb 2008|01:51] |
tā bibliotēku reklāma pa tv ir savāda. viņi reklamē, ka tur ir ātrgaitas internets par velti, un viss.
mūsdienās jau ātrgaitas internets ir gandrīz katrā mājā vai vismaz gandrīz katram, kas to vēlas. bez tam redzēju nesen, kā bibliotēkā to ātrgaitas internetu lieto. neviens neizmantoja bibliotēkas īpašos labumus; cilvēki sēdēja delfos un tamlīdzīgi, un viena blondīne naski iepirkās ar kodu karti rokā.
ja viņi reklamētu, ka pie mums superīgās datu bāzes, ieskanēts 17. gadsimts un no pagastiem var iekļūt lielajā bibliotēkā un tamlīdzīgi - tad tas varbūt mani ieinteresētu.
bet reklamēt ātrgaitas internetu - nu tas būtu tāpat kā ja lv muzeji reklamētos: "pie mums tagad visos muzejos ir ievilkta kanalizācija! jūs varat atnākt šeit pakakāt.". |
|
|