| lamuvārdi |
31. Mar 2008|03:46 |
starp citu, mūsmājās vairs nelieto lamuvārdus.
ne tikai joptvaimaķ, bet arī tā aizstājējus jopcīt, ķitvainazīt un tā tālāk.
nolēmām, ka lamuvārdi turpmāk būs kodēti ar cipariem, un pie vajadzības var nobrēkties, piem., divsimtčetrdesmit utt - atkarībā no ķibeles lieluma.
nolamāties nākas diezgan bieži.
piem., kad gadās atsist kāju pret kasti, kas norobežo koridora galu, kur stāv žurkas būris. (lai sīce neietu saēsties žurkas būra saturu.)
tas darbojas. ir sagaidīta klausītāju atsaucība un līdzjūtība, un rodas arī prieks un lepnums par stilīgo lamāšanos!
ar vienkāršu apņemšanos nelamāties nekas nesanāca.
...
lamuvārdi mums pielipa no voldemāra.
kad reiz gadījās paklausīties, kā viņam visu laiku ir joptvaimaķ un čerez žopu un kas tik vēl ne, es izteicu skarbu nosodījumu, un viņš mūsu klātbūtnē vairs pilnīgi nelamājas.
bet mēs gan :)
lamuvārdi sasodīti līp. tas ir tik dabiski.
(šai sakarā man bija kāda teorija, kuru esmu aizmirsusi un tādēļ gan es, gan tu esam no tās atpestīti.) |
|