| bundža uz deguna |
[4. Sep 2008|09:19] |
tas ir tā dīvaini, kā sīce pa kluso mani novēro un visu dara pakaļ. vienvakar pie tv piesēdusies es garlaikoti cilāju rotaļlietas, tur atradu tukšu bundžiņu, ko uzliku vispirms uz deguna un pēc tam uz ceļa. kādu citu dienu skatos, sīce ņem to bundžiņu un cītīgi kabina vispirms uz deguna un pēc tam uz ceļa. kas zina, ko vēl viņa no manis ir samācījusies un kad tas izpaudīsies. |
|
|
| mm vicina rokas |
[27. Maijs 2008|23:33] |
lelde ir sākusi vērot aizvien tālākas lietas. skatās uz kokiem logā un vicina rokas. vakar uz ielas viņa skatījās kā brauc mašīnas un smējās. |
|
|
| mazmurkšķis un drēbes |
[8. Maijs 2008|03:15] |
mazmurkšķis šodien veica pirmo apģērbšanās mēģinājumu. es šķiroju veļu, viņa atrada senča bumbierenes un uzvilka. patiešām uzvilka, nevis tikai ielīda: vienā kājā bija galva un otrā roka.
(bumbierenes ar kājiņām, rūtainas) |
|
|
| guļ |
[6. Maijs 2008|01:13] |
kad viņai saliek apkārt segu tādā kā cūkrakuma imitācijā, viņa labāk guļ (diendusu lielajā gultā). |
|
|
| sīce un gaisma |
[22. Apr 2008|00:57] |
sīce (10 mēn.) spēlējas ar gaismu - liek roku gaismas laukumā (gaisma no loga) un ņem laukā, un domīgi dūc. |
|
|
| bļe |
[31. Mar 2008|04:13] |
piebilde lamāšanās tēmai - taču sīce nepārprotami savos vokalizācijas vingrinājumos ir nonākusi pie bļe |
|
|
| sīce, jogurts |
[16. Mar 2008|22:11] |
vakar.
paēdu pusdienas un priecīgi ķēros pie sava pēcpusdienas kāruma - jogurta. ak kārums ak prieks, mana vienīgā uzdzīve!
pēdējā laikā sīce ļoti interesējas par visu, ko ēdu, un kaut ko arī dabū. taču šis jogurts viņai tā iegaršojās, ka viņa atvāza lielu muti un neapturami izēda 2 cm no krūzītes.
nezināmas izcelsmes pārsaldināts jogurts noteikti nav zīdaiņu ieteicamās pārtikas sarakstā, tā ka kaut kā tomēr pārtraucu dedzīgo ēšanu. panēsāju sīci pa māju, viņa vēl paklaigāja "am" un pamazām pievērsās citām lietām.
iedevu sīcei telefonu (īpaši aizraujoša manta), pagriezu muguru un steidzīgi šļopstināju iekšā savu jogurtu.
bet tad viņa pamanīja, kas notiek, aizmeta telefonu pa gaisu un iekliedzās am! krūzītē bija palicis vēl centimetrs, ko tad arī izēdināju.
kā tagad man dzīvot tālāk?
es jau zinu, ka tagad nedrīkstēšu laizīt šķivi un sacīt joptvaimaķ. un kafiju un sarkanvīnu un asos ēdienus pati lietoju, bet nedodu, lai kā pa mani rāpjas uz augšu.
bet mans pēcpusdienas jogurtiņš?
un vasarās pusceļā no laukiem es parasti izprasos izlaist vienā veikalā, kur iegādāju saldējumu pols uz kociņa (pols jāizrunā kā puoals). sīcei tāds nepienākas! kā es tagad laizīšu šokolādi blakus bērnam, kas piesiets ar drošības jostu kliedz am...
atteikties no prieciņiem tikai tādēļ, lai otram arī netiek, kaut kā tizli. |
|
|
| prūni karhu |
[16. Dec 2007|20:45] |
atbraucām no laukiem, es izbiksināju bērnu. šī bija nupat palaidusi slapjumiņu, tāpēc noliku lielajā gultā uz dvieļa pliku, lai vēdinās. zem dvieļa paliku maisiņu, ja nu kas. viņa pētīja mantiņu un pārvietoties negrasījās, tāpēc aizgāju paskatīties, kas cibā sarakstīts.
kad nākamreiz paskatījos uz bērnu - nu protams -
viņa bija novēlusies no dvieļa nost un gultas vidū palaidusi pamatīgu brūno lāci!
(mums necaurlaidīgais apakšpalags, tāpēc tas bija tikai smieklīgi.) |
|
|